Jau vairāk nekā 20 gadus dzīvojot viena soļa attālumā no Igaunijas, šķiet, ka tas ir pats par sevi saprotams – aiziet uz igauņpuses lielveikalu un nopirkt, ko sirds kāro. Tāpat nekādas problēmas nesagādā vasarā ar mierīgu sirdi peldēties igauņpusē Pedeles upē izveidotajā civilizētajā peldvietā, kurā strādā braši glābējpuiši. Vārdu sakot, mums – valcēniešiem – Valga ir gandrīz tas pats, kas Valka, tāpēc mani joprojām uzjautrina radu, draugu un paziņu izbrīns un neviltota interese par dzīvi uz robežas. Uzreiz jau gribu nomierināt tos, kuri domā, ka valcēniešiem viena kāja ir Latvijā, otra – Igaunijā. Kaut gan, dzīvojot Savienības ielā, tik tiešām māja ir Latvijā, bet šķūnītis – jau Igaunijā. Tas ir tieši tas fenomens, kas interesē tūristus visā pasaulē. Tāpēc būtu muļķīgi novada attīstībā neizmantot to un vajadzētu darīt visu iespējamo un arī šķietami neiespējamo, lai šo fenomenu padarītu pievilcīgu. Diemžēl ne vienmēr viss notiek, kā vajadzētu. Kaut vai tā pati robežsargu būdiņa. Ideja apsveicama, bet būdiņa jau noplukusi, apdauzīta un vairs ne pirmā svaiguma. Tāpat tūristi grib nofotografēties pie robežstabiem, bet īpaši tas, kas atrodas turpat pie Pedeles dabas takas, ir ieaudzis garā zālē. Varbūt pie stabiem varētu izveidot puķu domes abu valstu raksturīgās krāsās? Darāmā daudz. Īpaši jau jaunā sasaukuma deputātiem būs kur izlikt savu enerģiju. Lai veicas!
