Lai gan ceturtdienas vakarā laiks bija nemīlīgs un vēss, kārtējo treniņu Valkā apmeklēja visi audzēkņi — pieci vācu aitu sugas suņi un viens Austrumeiropas aitu suns — un viņu saimnieki.
Lai gan ceturtdienas vakarā laiks bija nemīlīgs un vēss, kārtējo treniņu Valkā apmeklēja visi audzēkņi — pieci vācu aitu sugas suņi un viens Austrumeiropas aitu suns — un viņu saimnieki. Inspektors Jānis Ķēbers uzskata, ka suņiem līdzīgi kā cilvēkiem garastāvoklis mainās atkarībā no laika apstākļiem: ja ārā ir apmācies, dzīvnieki grib paslinkot un atpūsties. Ja suņa saimnieks kopā ar savu mīluli sacensībās vēlas iegūt vērā ņemamus rezultātus, tad jātrenējas regulāri.
Starp skaļām rejām, nepacietīgu suņu mīņāšanos un skaļu savstarpējo sasveicināšanos inspektors J. Ķēbers audzēkņiem dod uzdevumu nodemonstrēt vienu no Latvijas nacionālās suņu daudzcīņas sacensību etapiem, kā arī parādīt niknumu un paklausību, uzbrūkot figurantam. Renda, Haifa un Remo uzdevumu paveic ātri un bez kļūdām.
Vēlas gudrus un paklausīgus suņus
Valkā suņu treniņi notiek ar Latvijas sporta suņu apvienības prezidenta Jāņa Pavlovska svētību un atbalstu. J. Ķēbers ir bijušais J. Pavlovska audzēknis. Inspektors zināšanas ieguvis nodarbībās ar rotveileru Miko un ilgus gadus ar viņu piedaloties sacensībās. J. Ķēbers un Miko bija absolūtie Latvijas čempioni nacionālās daudzcīņas sacensībās. Diemžēl Miko pēkšņi aizgāja uz labākiem medību laukiem, tāpēc J. Ķēbers savas zināšanas un pieredzi jau 12 gadus nodot valcēniešiem, kuri dresē savus suņus un piedalās sacensībās. Pašlaik instruktora ģimenē dzīvo Miko dēls — septiņus gadus vecais Aross. Diemžēl suns veselības dēļ nevar startēt sacensībās.
Treniņi notiek divas reizes nedēļā. Suņi sadalīti vecuma grupās: tie, kuri gatavojas sacensībām, trenējas atsevišķi no tikko apmācību sākušajiem.
Pēdējos gados saimnieki, kuri tur šķirnes dzīvniekus, vēlas viņus dresēt, lai četrkājainie draugi būtu gudri, paklausīgi un uzticīgi. Nereti inspektors redzējis, kā nemācīts dzīvnieks izraujas no mājas un saimnieks viņam pa puspilsētu bļaudams skrien pakaļ. Dresēts suns klausa komandām, tāpēc saimniekam nekad nenākas viņam bez iemesla skriet pakaļ. Dresēt var arī bezšķirnes suņus. Sacensībās jāuzrāda tikai vakcinācijas apliecība.
“Ja saimniekam un sunim ir veselība, uzņēmība un prieks trenēties un piedalīties sacensībās, tad vajag to izmantot,” uzskata treneris. Nav nozīmes, vai suns ir šķirnes vai parasts krancītis. Galvenais, lai dzīvnieks būtu paklausīgs. J. Ķēbers uzskata, ka suņiem tāpat kā cilvēkiem ir dažādi raksturi — vieni ir pakļāvīgi, citi savukārt negrib klausīt. Arī no cilvēka atkarīgs, kā viņš audzina un izturas pret dzīvnieku.
“Saimniekam jāmāk atrast vidusceļu: dzīvnieks ir jāmīl, bet jāmāk arī būt stingram un prasīgam,” uzsver inspektors.
Pieredze liecina, ka dzīvnieki, kuri regulāri trenējas, ar nepacietību gaida nodarbības. Suni pamazām var sākt dresēt no trīs mēnešu vecuma. Regulāri nodarbības jāsāk apmeklē pusgada vecumā. Pirmajā gadā dzīvniekam jāpārvar vidēji 50 centimetru augsti šķēršļi, bet pēc tam jāveic jau sarežģītāki un grūtāki uzdevumi.
J. Ķēbers par ģimenes mīluli Arosu varētu stāstīt stundām ilgi. Arī par pārējiem suņiem instruktoram stāstāmā pietiek.
“Viņš mums vēl maziņš. Guļ dīvānā un gultā,” smejas saimnieks. Aross mājās tiekot turēts mīļumam, savukārt trenera ambīcijas tiekot izpaustas pret suņu skolas apmeklētājiem.
Renda no dobes ēd burkānus
Valcēnietes Ivetas Karoles ģimenē sešus gadus dzīvo vācu aitu sugas kucīte Renda. Viņa vairākās Latvijas nozīmes sacensībās ieguvusi godalgotas vietas. Arī Rendas bērni, piemēram, lielais, skaistais un mammai līdzīgais divus gadus vecais Remo, piedalās sacensībās un izcīna uzvaras. Rendas meita Rika arī sākusi apmeklēt suņu skolas nodarbības.
Saimniece Iveta ir gandarīta, ka Renda izgājusi suņu skolu, ir paklausīga, sportiska, uzticīga, mīļa un kārtīga mājas sargātāja. Intervijas laikā kucīte rāda, cik ļoti viņa grib skriet un demonstrēt savu prasmi šķēršļu pārvarēšanā un citu uzdevumu veikšanā. Iveta atzīst, ka ir gluži vai saslimusi ar Rendas trenēšanu un startēšanu sacensībās, jo tā esot interesanta nodarbe. Laikā, kad Renda bija kucēns, Iveta sacensībās redzējusi, kā startē J. Ķēbers ar savu Miko, tāpēc stingri nolēmusi dresēt Rendu.
“Braucot uz sacensībām ar ģimeni un Rendu, esam apskatījuši Latvijas skaistākās vietas, iepazinušies ar interesantiem cilvēkiem un ieguvuši jaunus draugus. Skrienot līdzi sunim, uzturam sevi labā fiziskā formā,” atzīst Rendas saimniece. Iveta uzskata, ka cilvēki, kuri dresē savus suņus, ir lieli entuziasti. Tā esot arī relaksācija no ikdienas pienākumiem un darba. Sacensībās sunim ir liela spriedze un satraukums, tāpēc pēc veiksmīga starta Iveta vienmēr Rendu slavē un samīļo.
Pagājušajā gadā Renda nepiedalījās sacensībās, jo gaidīja kucēnus. Piedzima pieci veselīgi suņu bērni. Abas reizes gaidot kucēnus, Renda pret mājiniekiem neesot izrādījusi agresiju, vienīgi mājas kaķim bija jāievēro distance. Pirmajā kucēnu gaidīšanas reizē Iveta Rendu barojusi ar rīvētiem burkāniem, bet otrajā reizē Renda pati gājusi uz dārzu un burkānus ēdusi uzreiz no vagas. Kucīte ne reizi nav izbradājusi dārzu un puķu dobes. Viņa nekad nav turēta ķēdē, jo iepriekšējais suns, palaists brīvībā, pakļuva zem mašīnas un gāja bojā. Saimnieki Rendai ļauj uzturēties arī telpās. Iveta atzīst, ka suni nemaz nedrīkst īpaši lutināt, jo tad nebūs sportisko sasniegumu.
“Ar Rendu ir kā ar mazu bērnu — savu reizi vajag pakratīt pirkstu un norāt un savu reizi arī samīļot,” smejas Iveta. Rendas ēdienkarte ir universāla, tajā ir gan dārzeņi, gan suņu barība un arī cilvēku ēdiens.
Talliniete Haifa — konkurente
Suņu skolu apmeklē arī Andrejs Visockis ar divus gadus veco kucīti Haifu. Viņa dzimusi Tallinā un izaugusi par mīlīgu un draudzīgu dzīvnieku, jo Visocku ģimenē aug bērni, kuri nepārtraukti ņemas ar mājas sargu. Andrejs atzīst, ka viņš ļoti gribējis suni un drīzumā grasās iegādāties vēl vienu. Kucītes esot paklausīgākas un uzticīgākas, viņas neklaiņo.
“Haifa ir mans pirmais suns. Iepatikās, aizrāvos, un tagad abi aktīvi darbojamies,” atzīst saimnieks. Andrejs uzskata, ka Haifa ir pārāk mierīga un tas nedaudz radot problēmas ar uzbrukumu figurantam.
“Haifa vēlas ar visiem būt draudzīga un negrib plēst figurantam uzvilkto spectērpu,” atzīst Andrejs. Viņš cer, ka ar laiku izdosies veikt arī šo uzdevumu. Haifa kucēnu klasē piedalījusies Latvijas nacionālajās suņu daudzcīņas sacensībās Ķīpsalā un Bauskā. Sacensībās izcīnītas godalgotas vietas. Andrejs atzīst, ka Haifai tāpat kā cilvēkam ir reizes, kad viņa grib skriet, un ir reizes, kad gribas paslinkot. Kucītes ēdienkarte sastāv galvenokārt no sausās suņu barības. Labprāt viņa ēd arī biezpienu un kādu kauliņu. Tas esot kā saldais ēdiens. Haifa savā mūžā nav iegājusi mājā. Viņas teritorija ir plašais pagalms. Saimnieks smejas, ka vieglāk būtu nosaukt, ko viņš sunim neļauj darīt. Haifu ģimenes locekļi drīzāk lutinot. Viņš pats esot stingrs un nepiekāpīgs saimnieks.
Andrejam pie mājas ir dīķis. Kad tur kāds peldas, arī Haifa mēdzot ielīst, kamēr vien kājas sniedzas līdz ūdenstilpes dibenam. Sākot dzīvot tagadējās mājās, Andrejs ar ģimeni uzņēmās rūpes par četriem bezsaimnieka kaķiem. Kopš brīža, kad parādījās Haifa, kaķi pagalmā nākot paēst tikai ap desmitiem vakarā.
“Viņiem draudzības nav. Suņiem ir instinkts — ja kāds bēg, viņiem ir jāskrien pakaļ,” secina valcēnietis.
Suns mājās vajadzīgs mieram
Divus gadus vecais Remo starp pārējiem suņu skolas apmeklētājiem izceļas ar gaišo kažoku un plato muguru. Suns ir paklausīgs un draudzīgs. Remo saimnieks Aigars Rocis atzīst, ka viņš suni audzina diezgan stingri un spartiski. Sākumā Aigars nemaz nav gribējis dresēt Remo, bet pēc I. Karoles ieteikuma sācis kopā ar suni apmeklēt nodarbības. Pēc pusgada ilgiem treniņiem ir iegūti pirmie vērā ņemamie rezultāti. Saimnieks uzskata, ka sunim jātrenē lēkšana un izturība. Skriet Remo patīkot.
Aigars atzīst, ka suns mājās vajadzīgs mieram. Grūtos brīžos nevajagot dzert nervus zāles, pietiekot aprunāties ar gudro un saprātīgo Remo.
“Tā ir cita runa,” smejas Aigars. Viņš atzīst, ka vēl joprojām Remo gribot skriet un draiskoties kā bērns. Saimnieks uzskata, ka sunim nedrīkst sist ar žagaru vai roku. Reizēs, kad vajag īpašu stingrību, Remo tiekot stiprāk paņemts aiz “apkakles”. Tad suns saprotot, ka saimnieks nav mierā ar viņa uzvedību.
Remo patīk sēdēt saimniekam uz kājām. To izbaudīja arī “Ziemeļlatvijas” korespondente, kad varenais vācu aitu sugas suns uzsēdās uz kājām un drīz vien drēgnajā vakarā tās kļuva siltas. Remo visu laiku dzīvo svaigā gaisā, vienīgi ziemā lielā salā viņš tiek laists istabā.
“Mums mājās dzīvo arī kaķis, bet viņi vēl pa šo laiku nav tikušies, tāpēc nezinu, kādas ir abu attiecības,” smejas saimnieks.
Aigars ikvienam, kuram ir personīgā māja, iesaka turēt dzīvniekus, jo tā esot kolosāla sajūta, ja mājās gaida uzticams draugs. Gadījumā, ja Roči mājās nav ilgāku laiku, Remo skumst, nepieskaras ēdienam un pat nedzer. Pēc saimnieku atgriešanās suns tik ļoti priecājas, ka ēdamo notiesā vienā mirklī. Remo ēdot vienu reizi dienā. Mēnesī ģimenes budžetā esot jārēķinās ar vismaz 40 latiem, kas nepieciešami suņa ēdināšanai. Aigars atzīst, ka treniņi ir patīkamas nodarbes un pienākuma apvienojums. Ja ģimene nebūtu stingri nolēmusi, tad suņa mājās nebūtu.
