Sākoties siltākam laikam, dažviet uz ielām Valkā izveidojušās milzīgas peļķes.
Sākoties siltākam laikam, dažviet uz ielām Valkā izveidojušās milzīgas peļķes. Pavasaris Smilšu ielas iedzīvotājiem ir īsts nervu pārbaudes laiks, jo jau aptuveni 10 gadus netālu no Smilšu ielas 22. nama izveidojas vairākus metrus gara peļķe gandrīz ielas platumā.
“Ziemā neviens netīrīja gājēju trotuāru Smilšu ielā. Sākoties atkusnim, palu ūdeņi sakrājas uz ielas, jo nav tīrīta gūlija, kur tiem notecēt. Vieglo automašīnu šoferi, ieraugot lielo peļķi, mēģina to apbraukt pa trotuāru. Ja brauc smagās mašīnas, tad nereti no galvas līdz kājām tiek nošķiesti gājēji, īpaši bērni, kuri katru dienu iet uz skolu un nāk atpakaļ,” novērojis Smilšu ielas 22. nama īpašnieks Andris Kašs. Viņš rāda, ka ūdens tek arī Smilšu ielas 35.a nama pagalmā. Nereti palu ūdens no milzīgās peļķes manāms arī viņa pagalmā.
“Ziemeļlatvija” novēroja, ka aiz peļķes iela ir ļoti slidena. Nākas secināt, ka šī vieta ir bīstama satiksmes dalībniekiem —autobraucējiem un kājāmgājējiem.
Pirms vairākiem gadiem A. Kašs informējis pilsētas domes atbildīgās amatpersonas. Toreiz atbraucis traktors ar mucu un ūdens no peļķes izsūknēts.
“Ūdens izsūknēšanai nav nekādas jēgas, jo pēc dažām dienām tas atkal tur parādās. Vasarā pēc lietus situācija uz ielas ir līdzīga,” secina A. Kašs.
“Zem Smilšu ielas nav nevienas kanalizācijas trases, tāpēc palu ūdeņiem nav kur tecēt,” secina Valkas pilsētas domes Siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītājs Jānis Galgāns. Aizbraucot uz notikuma vietu, amatpersona noskaidrojusi, ka pirms vairākiem gadiem ielas iedzīvotāji pašu spēkiem izveidojuši aku, kur saplūst palu un lietus ūdeņiem. Diemžēl tā savu laiku ir nokalpojusi un nedarbojas. Lai no ielas nosūknētu lieko palu ūdeni, J. Galgāns otrdienas pēcpusdienā norīkoja traktoru ar mucu. Viņš sola, ka turpmāk ar tehnikas palīdzību tas tiks darīts regulāri.
“Pilsētā daudzās vietās uz ielām joprojām ir problēmas ar palu un lietus ūdeņiem, jo tie ietek pilsētas kanalizācijas sistēmā. Atkusnī un pēc lietus tā ir pārslogota, tāpēc veidojas lielās peļķes,” skaidro J. Galgāns.
