Ik pa laikam Latvijas presē parādās publikācijas par mūsdienu medicīnas kauna traipiem — kukuļu došanu ārstiem un vidējam medicīniskajam personālam.
Ik pa laikam Latvijas presē parādās publikācijas par mūsdienu medicīnas kauna traipiem — kukuļu došanu ārstiem un vidējam medicīniskajam personālam. Esmu dzirdējusi — vairums medicīnas māsu un sanitāru uzskata, ka valstī sākta kampaņveida kustība profesijas iznīcināšanai. Iespējams, mazās algas un garās darba stundas liek domāt, ka kaut kas nav kārtībā ar māsiņu un sanitāru darba organizāciju un atalgojumu. Šā iemesla dēļ uzņēmīgākās darbinieces meklē iespēju strādāt ārzemēs. Latviešu medmāsiņas esot pieprasītas Skandināvijas valstīs. Iespējams, ka ārzemniekus patīkami pārsteidz latviešu darba tikums, tāpēc viņi neskopojas ar uzslavām un cilvēka cienīgu atalgojumu.
Tām medmāsiņām, kuras nevēlas mainīt profesiju un nebrauc strādāt uz ārzemēm, savs darbs jāveic tepat. Pazīstu darbinieces, kuras nespēj savu dzīvi iedomāties bez medicīnas un savus pienākumus veic pēc labākās sirdsapziņas, diemžēl ir arī tādas, kuras ar savu attieksmi pret pacientiem un darba pienākumiem bojā sabiedrības priekšstatus par medicīnisko aprūpi Latvijā. Paldies Dievam, man nav nācies saskarties ar nepieklājīgām un ar dzīvi neapmierinātām slimnīcas darbiniecēm. Gluži otrādi, visur, kur esmu meklējusi palīdzību, esmu to saņēmusi, un arī par attieksmi būtu grēks sūdzēties. Tomēr dažiem maniem paziņām nesokas tik labi. Pagājušajā nedēļā satiku jaunu sievieti, kuru kādu laiku nebiju manījusi. Izrādās, viņa nedēļu ārstējās slimnīcā pēc apendicīta operācijas. Paziņa asarām acīs stāstīja par sanitāres attieksmi pret vairākām guļošām slimniecēm, kuras pašas nav spējušas aiziet uz tualeti. Tā vietā, lai sanitāre pildītu savus darba pienākumus, viņa uz jaunās sievietes lūgumu iznest pīli piebilda, ka to nedarīs un lai to dara pacientes vīramāte. Varu iztēloties, cik bezpalīdzīgā un nepatīkamā situācijā atradās paziņa, kurai nācās lūgt radinieci nākt uz slimnīcu un palīdzēt atrisināt šo nepatīkamo situāciju. Domāju, ka iestādes vadītājam šī darbiniece būtu uzreiz jāatlaiž no darba, bet zinu, ka tas nenotiks, jo slimnīcā katastrofāli trūkst apkalpojošā personāla. Diemžēl šāda darbinieku attieksme neveicina pacientu atveseļošanos. Gluži pretēji — viņi jūtas ķīlnieku lomā.
