Man sen tam vajadzēja tikt pāri, jo padebeši jau kļuva sārti.
Man sen tam vajadzēja tikt pāri,
Jo padebeši jau kļuva sārti,
Jo pat debesīm jācieš bij”,
Lai man mazāk sāpju tiek,
Kas ļautu aizmirsties mazliet.
Tā tikai atkarība bija,
Kas mani pie Tevis saistīja.
***
Tā diena pēc dienas rit,
Pulkstenis stundas sit,
Un sirds krūtīs sitas —
Kā neprātīga, bez mitas.
Un pēc Tevis sauc:
— Kur esi, mans draugs?
Basīte
