Šis pavasaris astoņiem Kārķu skolas 3. klases skolēniem un trīs pedagogiem — klases audzinātājai Laimai Vartai, angļu valodas skolotājai Sandrai Luhaerai un direktores vietniecei Ģertrūdei Ābelei — paliks uz mūžu atmiņā kā īpašs.
Šis pavasaris astoņiem Kārķu skolas 3. klases skolēniem un trīs pedagogiem — klases audzinātājai Laimai Vartai, angļu valodas skolotājai Sandrai Luhaerai un direktores vietniecei Ģertrūdei Ābelei — paliks uz mūžu atmiņā kā īpašs, jo viņiem bija vienreizēja iespēja izbaudīt lidojumu no Rīgas uz Stokholmu un piedalīties starptautiskā projektā par valodas apmācību.
“Zviedrija ir mīļa kā mana sirsniņa. Tā bija jauka kā mīlestība Mātes apskāvienos,” pārbraucot mājās, rakstīja Aivis Bērziņš.
Gatavošanās braucienam
“Ziemassvētkos baznīcā sastapu mācītāja Magnusa Olsona sievu Lāsmu, kura bija nupat ar ģimeni atgriezusies no viesošanās Zviedrijā. Viņa mani apskāva un teica: “Jūs piedzīvosiet lielus brīnumus!” Tā arī notika. Drīz atnāca uzaicinājums piedalīties starptautiskā projektā par valodas apmācību, kuru bija uzrakstījusi Frueles draudzes mācītāja Solves Hjalmersona sieva Annika. Hjalmersonu ģimene Kārķos ir viesojusies vairākkārt un iemīļojusi šo vietu un cilvēkus.
Projekts izmaksāja 50000 zviedru kronu. Tā ietvaros bija atmaksāts kārķēniešu lidojums un uzturēšanās Zviedrijā. Piecas dienas Kārķu skolēni ar zviedru bērniem piedalījās kopīgās angļu valodas, zīmēšanas un darbmācības stundās un ļoti interesanti pavadīja brīvo laiku. Bērniem tā bija iespēja sastapt savus vēstuļu draugus, ar kuriem viņi sarakstās jau ilgāku laiku. Mums bija pievērsta liela sabiedrības uzmanība. Jau pirmajā dienā mūs intervēja divu laikrakstu korespodenti, un pēc tam bija fotogrāfijas un publikācijas zviedru avīzēs,” stāsta L. Varta.
Dažas lietas atgādinās ceļojumu
“Bērniem pati aizraujošākā šķita darbmācība. Stundas laikā katrs izgatavoja metāla kuloniņu un uz sagataves pamata — koka sviesta nazīti, kura rokturī iededzināja savus iniciāļus. Darbmācības kabinets ir apgādāts ar ļoti labiem darbgaldiem un instrumentiem. Skolotājs ir talantīgs pedagogs un prot aizraut bērnus ar darbu. Ja viņiem jāizvēlas darbmācība vai ekskursija, bērni izvēlas darbmācību,” stāsta S. Luhaera. Interesantas bija arī zīmēšanas un muzikālas audzināšanas stundas. Kārķēniešiem neparasti šķita, ka pusdienas zviedru bērni ēd klasēs, nevis ēdnīcā. Siltas pusdienas atved ratiņos, un skolēni turpat paēd.
Kārķu bērni priecājas par nelielās Frueles skolas mūsdienīgo tehnisko aprīkojumu, kas ir visās klasēs.
Dabas taka, pidžamu ballīte un asaras
“Pirmajā naktī Zviedrijā visi nakšņojām skolotājas Annikas mājā, kurā ir 11 istabu. Pēc tam divas naktis skolēni nakšņoja vēstuļu draugu ģimenēs. Pirmajā brīdī tas bija diezgan sarežģīti, jo bērniem bija jāpārvar nedrošība un zināmas valodas grūtības, taču viņi ļoti ātri un veiksmīgi iejutās neierastajā situācijā,” atzīst S. Luhaera. Zviedru skolotāji un bērnu ģimenes bija parūpējušās par ļoti saturīgu un aizraujošu brīvā laika pavadīšanu.
“Patīkami pārsteidza, ka Zviedrijā ir ļoti augstas ģimeniskās vērtības. Uz visiem pasākumiem ieradās skolēni ar abiem vecākiem. Dažas ģimenes bija pat speciāli nedēļu paņēmušas atvaļinājumu, lai varētu būt kopā ar mums,” priecājas Ģ. Ābele. Bērni atgriežoties atzina, ka viņiem paticis viss — paticis lidot, boulings, dabas parks, skautu sacensības un pidžamu ballīte. Neparastas izjūtas baudītas dabas parkā. Tur caur stikla sienu bija iespēja skatīties purvu un ar slēptās kameras palīdzību vērot, kā putniņš ligzdiņā pošas gulēt.
“Pēdējo nakti Zviedrijā atkal visi nakšņojām skolotājas Annikas mājās. Pirms gulētiešanas aicināju bērnus izmēģināt dziesmas, ko bijām sagatavojuši atvadu vakaram. Viņi sanāca pidžamās. Mēģinājums izvērtās par īstu ballīti. Bērni dziedāja, dejoja un negribēja iet gulēt. Mājas saimniece Annika ļoti priecājās par latviešu dziedāšanu,” atceras S. Luhaera.
Atvadu vakarā skolēni lasīja savus dzejoļus un dziedāja. Kārķu bērni jau Latvijā bija sagatavojuši dziesmu zviedriski:
“Kurš var burāt bez vēja?
Kurš var airēt bez airiem?
Kurš var šķirties no drauga bez asarām?
Es varu burāt bez vēja,
Es varu airēt bez airiem,
Bet nevaru šķirties no drauga bez asarām.”
“Pēc šiem vārdiem sākās asaru plūdi. Šo dažu dienu laika bijām sasmēlušies tik daudz mīlestības, ka pietiks ilgam laikam,” teic L. Varta. Skolniece Juta Ērgle saka: “Zviedrija mūs pavadīja ar asarām, un Latvija mūs sagaidīja ar saulīti, kuras nebija Zviedrijā.”
Skolēni un skolotāji izsaka lielu pateicību Lāsmas un Magnusa ģimenei, kura pavadīja šo grupu uz Zviedriju. Bez viņu atbalsta nebūtu iespējams brīnumainais ceļojums. Atgriežoties Latvijā, skolnieks A. Bērziņš rakstīja: “Magnus un Lāsma! Lai jums veicas dzīvē un mīlestībā! Es pateicos jums par ceļojumu uz Zviedriju!” Saņemot tik vienkāršus un sirsnīgus pateicības vārdus, nogurums pazūd un cilvēks saprot — ir vērts dzīvot un strādāt.
