Jau vairākas dienas Latvijas televīzijas kanālos ik pa laikam parādās politiskās partijas “Vienotība” veidotā antireklāma, kas vērsta pret “Saskaņas centru”.
Pirms pašvaldību vēlēšanām pilnā sparā notiekošajā priekšvēlēšanu kampaņā šī “Vienotības” vēršanās pret konkurentiem Rīgas domes vēlēšanās pagaidām, šķiet, ir visasākā un indīgākā, tā sakot, ar mērķi samīt un iznīcināt pretinieku vēlētāju acīs. “Saskaņas centrs” ir atbildējis ar “Vienotības” iesūdzēšanu tiesā. Mutvārdu cīniņi, bārstot apvainojumus un sulīgus epitetus, notiek arī starp citām partijām. Nacionāļi nebeidz vien atkārtot, ka “Vienotība” pret viņiem plāno graujošu akciju. Savukārt paši nacionāļi uzbrūk reformistiem un tā tālāk.
Diemžēl vēlētājiem nav skaidrs, kam ir taisnība un kā ir patiesībā.
“Saskaņas centrs” min savus skaitļus, oponenti – citus, un abi saka, ka tie ir īstie. Kam ticēt? Netrūkst arī kompromatu par pašas “Vienotības” galvenajām personām. Lai šo karu nodemonstrētu tautas priekšā, nauda tiek tērēta uz velna paraušanu. Patiesībā jābūt tā – ja Rīgas domē vai jebkurā citā pašvaldībā ir paredzētas tik un tik deputātu vietas, tad tik daudz tautas kalpiem neatkarīgi no partijiskās piederības vajadzētu kopīgi censties uzlabot saimniecisko un sociālo dzīvi savā administratīvajā teritorijā. Par to vajadzētu karot un rīkot cīniņus. Teiksiet – esmu naivs. Droši vien, bet tā tam vajadzētu būt. Pagaidām kandidāti deputātu krēslus uzskata vien par iespēju iegūt varu. Un jo lielāka spīd vara un finansiālās iespējas, kā, piemēram, Rīgas domē, jo niknāks karš. Diemžēl zaudētāji esam mēs un valsts.
