Rīt 1. aprīlis — joku un smieklu diena. Šo dienu daudzās pasaules valstīs cilvēki gaida, lai paši pamatīgi izsmietos un arī apkārtējos padarītu jautrus.
Rīt 1. aprīlis — joku un smieklu diena. Šo dienu daudzās pasaules valstīs cilvēki gaida, lai paši pamatīgi izsmietos un arī apkārtējos padarītu jautrus.
Valkas domes Uzņēmējdarbības veicināšanas un tūrisma informācijas centra vadītāja Kristīne Viļķina uzskata, ka gadā šādai joku dienai jābūt un tā ir vajadzīga. “Man pašai 1. aprīlis gan neko daudz neizsaka, jo cenšos smaidīt un būt priecīga katru dienu. Tomēr, iespējams, ir cilvēki, kuriem ikdienas darbs prasa lielu koncentrēšanos un daudzās problēmas, kas jārisina, prātu dara nopietnu. Tad joku diena ir kā zāles, kas palīdz atgūt dzīvesprieku. Mani šajā dienā daudzi ir izjokojuši, jo parasti aizmirstu būt piesardzīga. Varbūt, ka tā labāk, jo tad smejos es pati un tie, kuriem izdevies man kaut ko iestāstīt. Mūsu dzīvē nopietnības un rūpju ir pārlieku daudz, tādēļ nekaitē vismaz vienu vai pāris dienu gadā izsmieties, būt vieglprātīgiem un asprātīgiem. Dzīve bez smiekliem ir nomācoša,” secina K. Viļķina.
Valkas teātra režisors Aivars Ikšelis atzīst, ka smieklu dienas vajadzīgumu ir apliecinājusi tās ilgā pastāvēšana. “Tradīcija 1. aprīlī jokoties un smieties ir ļoti sena, tātad cilvēki jūt pēc tās vajadzību. Dzīve bez prieka ir bezjēdzīga, cilvēkam, kurš nepazīst smaidu un neprot būt līksms, mūžs ir velti nodzīvots. Draudzīgi smiekli un joki uzlabo garastāvokli, un tad ir lielāka enerģija strādāt,” saka A. Ikšelis.
Šķiet, galvenais prieka iemesls minētajā dienā ir pavasara atnākšana. Aprīlis ir laiks, kad dabā pa īstam sākas atmoda. Vienlaikus ar dabas mošanos rodas vēlēšanās nokratīt uzkrāto ziemas smagumu, kas dvēselē sācis krāties no novembra krēslainajām dienām. Joku diena it kā apliecina, ka cilvēks ir daļa no dabas veseluma. Vēlā rudenī, kad līņā un naktis ir garas un tumšas, mēs aizdomājamies līdz veļu laikam, kļūstam noslēgtāki, bet pavasara pirmajos siltākajos saules staros domas kļūst gaišākas. Sirdīs pamazām sāk krāties prieks, kas 1. aprīlī izvēršas īstā smieklu sprādzienā. Tāds sprādziens nav kaitīgs un stimulē tālākajām gaitām. Vairāki ārzemju viesi Latvijā ir novērojuši, ka cilvēki ielās izskatās pārlieku nopietni, nereti pat īgni un drūmi. Vai tas neliecina par prieka deficītu mūsu sabiedrībā? Nepieļausim to! Radīsim sevī un citos vairāk prieka, lai dzīvei būtu jēga!
