Sedā bija gadījums, kad kāda ģimene paņēma mājās mazu stirnēnu. Dzīvnieka mātes tuvumā nebija. Jau pēc dažu dienu dzīvošanas uz mājas balkona, visticamāk, šis dzīvnieks nomirs.
Sedā bija gadījums, kad kāda ģimene paņēma mājās mazu stirnēnu. Dzīvnieka mātes tuvumā nebija. Jau pēc dažu dienu dzīvošanas uz mājas balkona, visticamāk, šis dzīvnieks nomirs.
“Man anonīmi piezvanīja no Sedas un paziņoja, ka kādā dzīvoklī uztur stirnas bērnu. Aizbraucu un pārliecinājos, ka tā patiešām ir. Tas ir Medību likuma pārkāpums. Stirna dzīvoklī bija trīs dienas. Jautājot cilvēkiem, kāpēc viņi šo dzīvnieku paņēmuši, saņēmu atbildi, ka stirnas bērns bijis vientuļš,” stāsta Strenču mežniecības mežzinis Jānis Ence.
Mežzinis šo pieņemto dzīvnieku sedēniešu ģimenei atņēma un sazinājās ar Gaujas Nacionālā parka direktoru Jāni Strautnieku, kurš piekrita paņemt stirnēnu savā parkā. Direktors uzreiz brīdināja, ka parkā izdzīvo tikai 10 procenti savvaļas dzīvnieku mazuļu. Diemžēl viņiem piedāvā pārlieku daudz no meža patvarīgi paņemto zvēriņu. Administrācija cenšas izglābt pēc iespējas vairāk dzīvnieku, bet, kad tie aiziet bojā, ir sāpīgi.
“Vai tā ir stirna vai aļņa bērns, viņus nevajadzētu aizskart. Māte allaž cenšas būt manīgāka un aizvest sekotājus citviet, lai novērstu uzmanību no mazuļiem. Patiesībā visi meža zvēri baidās no cilvēkiem, un būtu aplami dzīvniekus traucēt pašlaik, kad daudzām sugām ir dzimšanas periods,” skaidro J. Ence.
Mežzinis aicina visus jaunaudžu un visu citu dzīvnieku vairošanās un slēpšanās vietu apmeklētājus pēc iespējas mazāk traucēt tur mītošos dzīvniekus.
Veterinārārste Ingrīda Vilne jautāta, vai viņai ir bijusi saskarsme ar no meža atnestiem dzīvniekiem, atbild, ka parasti viņai lūdz palīdzību tikai traumētu dzīvnieku gadījumos. “Esmu palīdzējusi apdegušiem zaķēniem, stirnai ar lauztu kāju, stārķim ar lauztu spārnu un tamlīdzīgi. Domāju, ka musdienās cilvēki ir gana izglītoti un saprot, ka nevajadzētu nest mājās veselus dzīvnieku bērnus,” uzskata ārste.
11. maijā Strenču mežniecības uzraugāmajā teritorijā notika tur medījošo kolektīvu vadītāju sapulce, kurā tika izskatīti pērnā gada medīšanas rezultāti. “Īpašu vērību veltījām medīšanas dokumentu aizpildīšanas nepilnībām. Slaidos demonstrēju visbiežāk pieļautās mednieku kļūdas. Šogad situācija jāmaina. Uzsvēru, ka nepareizi aizpildīta medību atļauja ir noteikumu un Medību likuma pārkāpums. Nozīmīga bija saruna par meža dzīvnieku uzskaites metodiku,” stāsta J. Ence.
Viņš Trikātas pagastā ir veicis pamatīgu darbu ar mežsargu Aigaru Ziemuli medījamo zvēru uzskaitē. Starp mežniecību un Trikātas mednieku klubu izveidojās domstarpības par medījamo dzīvnieku skaitu un kluba darbu. “Rūpīgi pārbaudījām, kā viņi piebaro meža cūkas. Secinājumi nebija iepriecinoši.
Strīds bija arī par to, ka klubs vēlas medīt 11 aļņus, teritorijā mākslīgi palielinot dzīvnieku iespējamo skaitu. Mūsu vērojumi bija pareizi, jo ziemā reģistrēto dzīvnieku ekskrementu skaits ir objektīvs rādītājs,” pārliecināts mežzinis.
Trikātiešiem būs ļauts nomedīt tikai piecus dzīvniekus prasīto 11 vietā.
Aļņu un staltbriežu skaitam ilgtermiņā ir jāpalielinās. Ar stirnām ir gluži otrādi — ceļu satiksmes negadījumos sastādīts tik daudz aktu, ka secinājums viennozīmīgs — šo dzīvnieku skaits ir jāsamazina, gluži tāpat kā meža cūku skaits.
Medījamo dzīvnieku skaitu tautas valodā dēvē par limitu. “Tas nozīmē — lielākais pieļaujamais nomedījamo dzīvnieku skaits. Tik daudz drīkst nomedīt, bet nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert, ka tik daudz jānomedī. Tā ir mednieku kolektīvu kompetence. Sanāksmē piedalījās gan Valkas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Valdēns, gan medību inženieris Aigars Ennītis,” stāsta J. Ence. Pašlaik medniekiem aktuālas ir meža cūku medības.
