Jau šo sestdien visā Latvijā notiks Lielā talka, kad tūkstošiem cilvēku ar savu darbu padarīs Latviju tīrāku. Protams, cilvēku viedokļi atšķiras, to apliecina arī “Ziemeļlatvijas” nesen veiktā ielu intervija. Savās atbildēs iedzīvotāji bija atklāti, paužot gan savu atbalstu, gan nosodījumu, jo kāpēc gan jāvācot citu atstātie atkritumi.
Vienmēr esmu atbalstījusi talkas ideju, jo tas mudina aizdomāties par apkārtējo vidi un rīkoties. Tikai gribētos, lai šī apziņa vairāk piemistu pieaugušajiem. Iepriekšējo gadu novērojumi liecina, ka vismaz Smiltenes pusē Lielajā talkā aktīvāki ir skolēni. Pārņem prieks, ka mums ir tik čakla jaunatne.
Tomēr maz ticams, ka bērni ir tie, kuri piesārņo ceļmalas, stāvlaukumus un mežus ar sadzīves atkritumiem, būvmateriāliem un kaitīgo vielu pārpalikumiem. Nesaku, ka bērniem nav jāpiedalās talkā, taču lielākai līdzdalībai būtu jābūt no pieaugušo puses.
Atceros, kā pirms diviem gadiem Lielajā talkā piedalījos kopā ar savu meitiņu. Viņa līdzi bija paņēmusi mīksto rotaļlietu, ko strādājot turēja pie grābekļa. Darbs izvērsās par aizraujošu, ģimenisku pasākumu, pēc kura vienlaikus bija gan gandarījums, gan patīkams nogurums. Droši varu apgalvot, ka Lielā talka nav pienākums, bet labs darbs, kurā aicinu iesaistīties ikvienu, kuram rūp tēvuzeme un tās nākotne – mūsu bērni. Ar labām domām par labiem darbiem.
