Valkas novadpētniecības muzeja saimes istabā Lieldienās jau vairākus gadus notiek olu krāsošanas darbnīca, kuru vada Inga Alksne. Šo Lieldienu laikā pirmās olas krāsoja folkloras kopas «Vainadziņš» dalībnieces.
Valkas novadpētniecības muzeja saimes istabā Lieldienās jau vairākus gadus notiek olu krāsošanas darbnīca, kuru vada Inga Alksne. Šo Lieldienu laikā pirmās olas krāsoja folkloras kopas “Vainadziņš” dalībnieces.
“Krāsojam ar tautā ierastiem materiāliem, tieši tāpat, kā to darīja mūsu senči savās zemnieksētās. Visparastākās un iecienītākās krāsvielas ir sīpolu mizas, skujiņas, lapiņas un graudiņi. Gudros rakstos minēts, ka zaļas olas var nokrāsot rudzu zelmenī. Tiesa, man tas nekad nav izdevies,” atzīst I. Alksne. Labu krāsu var iegūt no krāsainiem vilnas dzīpariem. Šogad ziema ir ieilgusi, tāpēc zilo vizbulīšu un citas spilgtas lapiņas nav izmantojamas. Olas ietin krāsojamos materiālos, stingri nosien un ieliek podā, kur jau savārītas sīpolu mizas.
“Es vienmēr bērniem jautāju, kāpēc krāsojam olas, ja varētu krāsot dažādas lietas. Bērni zina, ka olas ir saules, gaismas un jaunas dzīvības simbols. Tas cilvēka atmiņā palicis kopš seniem laikiem. Ir ziņas, ka olas spilgtas krāsoja jau senajā Ēģiptē,” stāsta “Vainadziņa” vadītāja Skaidra Smeltere. Viņa uzskata, ka cilvēki ir noguruši no tumsas un aukstuma, tāpēc vajag vairāk priecāties par tuvojošos pavasari.
