«Ziemeļlatvijā» daudz lasīts par Smiltenes pensionāru klubiņa darbību.
“Ziemeļlatvijā” daudz lasīts par Smiltenes pensionāru klubiņa darbību. Gribu pastāstīt to ietilpīgo darba procesu, kā viss notiek, lai mēs varētu baudīt visu skaisto, ko ar mīlestību veido divas brīnišķīgas vadītājas, protams, ar visa kolektīva atbalstu.
Jau septiņus gadus par klubiņa vadītāju strādā Agate Zariņa. Tas nav tik vienkārši, kā domājam: aiziet uz Baznīcas laukumu, iekāpt autobusā un braukt. Process ir garš un sarežģīts. Vispirms padomes sēdē lemj, uz kurieni braukt. Tad vadītāja kārto visas naudas lietas un dokumentāciju ar ekskursiju biroju. Ekskursiju un teātra braucienu ir daudz, pat vairākas reizes mēnesī. Katrs brauciens tiek pavadīts ar labiem vēlējumiem. Cik tas prasa spēka, uzņēmības un laika, to zina tikai pati vadītāja.
Katru mēnesi notiek padomes sēde; ir sekretāre, kas pieraksta lemto; par necilo dažu latu budžetu atbild kasiere; programmu un citu labu lietu noformētāja Maija Zariņa savu brīvo laiku ziedo klubiņam. Par to paldies. Skaisti tiek svinētas dzimšanas dienas: ar ziediem, dziesmām, galdu rotā sveces un smaržīgs kliņģeris. Viss notiek pa īstam.
Mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu ar lielu darba pieredzi un atbildības sajūtu vada Valija Nadziņa. Uzvedums tiek piemērots atbilstošai tēmas: ja par maizi, tad par maizi, ja par svecēm, tad par svecēm. Pašlaik iestudē uzvedumu par ziediem, tas būs neizsakāmi skaisti. Kā tas viss top? Uz mēģinājumiem dalībnieces ierodas lietišķas un nopietnas kā uz darbu. Vislielākās rūpes ir vadītājai: jāsameklē piemērots teksts, ir jābūt lielai iztēlei un pacietībai, lai visu atrastu grāmatplauktos. Cik tur ir negulētu nakšu, simtiem telefona zvanu! Tad vēl jāuzraksta katrai dalībniecei savs teksts. No nenogurstošās Valijas staro labestība un spēja ap sevi pulcēt un saliedēt kolektīvu, un tas nav nemaz tik viegli. Savas zināšanas viņa neglabā pūrā, bet priecē skatītājus. Valija nesūdzas, jo tas neesot grūti. Viņa rīko arī tējas pēcpusdienas pie gaumīgi klāta galda — sveču gaismā tiek pārrunāts, kā ir izdevies uzvedums, kas jāuzlabo, katra dalībniece izsaka savas domas. Visi nodzied kādu tautas dziesmu, un seko pārrunas par nākamo uzvedumu. Kolektīvā valda darbs un vēlreiz darbs.
Novēlu kolektīvam ilgus gadus priecēt citu cilvēku sirdis, atstāt aiz durvīm agrāk lietišķās darba sievietes tēlu, pārkāpt pāri slieksnim, kā to dara pensionāres — ar smaidu, dzīvojot līdzi laikam, ar humora garšu.
Aculieciniece
