Aizvadītās nedēļas nogale īpaša bija Smiltenes novada Raunā. Rauna svinēja vārda dienu un svinīgi atzīmēja sava Brīvības pieminekļa 90 gadu jubileju pirmās Latvijas brīvvalsts laika tradīcijās.
Jau rakstījām, ka tēlnieka Kārļa Zemdegas veidoto pieminekli Raunā atklāja 1933. gada 20. augustā, lai pieminētu tos raunēniešus, kuri cīnījušies par Latvijas neatkarību.
Ja dara, tad no sirds
Jubilejas pasākums svētdien, 20. augustā, sākās ar svētbrīdi Raunas luterāņu baznīcā, ko kuplināja jauktie kori no Raunas, Smiltenes (“Pakalni”) un Jaunpiebalgas, un svinīgu gājienu no baznīcas uz Brīvības pieminekli, raunēniešiem un viņu viesiem izejot cauri no ozollapu vītnēm darinātiem goda vārtiem, līdzīgi kā 1933. gada 20. augustā.
Pie pieminekļa muzicēja Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris tā orķestra priekšnieka kapteiņleitnanta Gunta Kumačeva un orķestra diriģenta kapteiņa Aleksandra Kreišmaņa vadībā. Klātesošos uzrunāja Smiltenes novada pašvaldības un Raunas pagasta pārvaldes amatpersonas un arī Latvijas Republikas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, kura vēlāk savā “Facebook” kontā pateicās organizatoriem par sirsnīgo un patriotisma piepildīto pasākumu.
“Raunas Brīvības pieminekļa vēsture apliecina, cik nozīmīgs ir iepriekšējo paaudžu atstātais mantojums, kas simbolizē mūsu tautai būtiskas vērtības – brīvību un neatkarību. Tā ir vēstures liecība par savas dzimtenes mīlestību, kas dod cerību grūtos brīžos un iedvesmo arī šodien veltīt visus spēkus Latvijai,” savā ierakstā Raunā iegūtajās emocijās dalās Ināra Mūrniece.
Pēc svinīgā pasākuma visus klātesošos pašvaldība cienāja ar svētku mielastu, līdzīgi, kā tas notika pirms 90 gadiem. Galdā, kā tajos laikos, tika celta rupjmaize, medus, sviests, kaņepju aizdars, speķis, žāvēta gaļa, kliņģeris, drumstalu maize, vīns un kafija.
Pārdomāti un skaisti svētki – gan par Brīvības pieminekļa jubileju, gan par Raunas vārda dienu iespaidos dalās raunēnieši un viņu viesi, it īpaši novērtējot skaisti noformēto Raunas ārtelpu un svētku gaisotni, uzsverot, ka cilvēki Raunā prot svinēt ar atvērtu sirdi.
“Svētki tiešām bija saviļņojoši. Ja mēs darām, tad darām no sirds, ar kvalitātes zīmi,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic Raunas kultūras centra vadītāja Linda Vecgaile, kura pati svētku rīkošanā un pēc tam pasākumu norises koordinēšanā ieguldīja pamatīgu darbu un laiku.
Dāvināja gan savu darbu, gan ziedus
Svētku rīkošanā iesaistījās arī daudzi brīvprātīgie. Ozollapu vītnes goda vārtiem divas dienas pina Raunas iedzīvotāji, it īpaši čakli strādāja seniori un sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra “Pansija Rauna” iemītnieki un darbinieki.
Pašus goda vārtus sāka darināt sestdien, 19. augustā, pulksten 20 un pabeidza pulksten divos naktī, šo darbu uzņēmās Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa, Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena, Raunas pagasta vides dizaina speciāliste Solvita Auziņa, Raunas pamatskolas direktores vietniece pirmsskolā Aiga Matjušenoka, Linda Vecgaile un pagasta pārvaldes saimnieciskā dienesta komanda, bet satiksmi uz ielas šajā laikā palīdzēja koordinēt Smiltenes novada pašvaldības policija.
Cita entuziastu grupa jau sestdienas vakarā sāka dekorēt Raunas baznīcu ar klēpjiem ziedu, kurus kā ieejas biļetes uz atrakcijām Raunas centrā sestdien atnesa bērni un viņu vecāki.
“Paldies viņiem visiem!” par palīdzību svētku rīkošanā un norisē no sirds pateicas Linda Vecgaile.
Reklāma