Pagājušajā nedēļā notikušais ugunsgrēks Saulē, kurā divstāvu mājā izdega dzīvoklis un dūmos nosmaka divi cilvēki, kārtējo reizi liek aizdomāties, kādu psiholoģisko un morālo iespaidu pašreizējā pabalstu sistēma atstāj uz to saņēmējiem.
Abiem bojā gājušiem iepriekšējā dienā bija izmaksāta garantētā iztikas minimuma (GMI) pabalsta nauda, kas ļāva iegādāties alkoholiskos dzērienus. Dzeršana beidzās ar ugunsgrēku un dzīrotāju nāvi.
Tādus piemērus, kad šos pabalstus daļa tā saucamo trūkumcietēju gaida, lai remdētu slāpes pēc alkohola, var nosaukt daudzi sociālie darbinieki. Ja nebūtu šādas naudas izšķiešanas, tad, iespējams, varētu palielināt valsts atbalstu jaunajām māmiņām, no kurām daļai tiešām nepieciešama palīdzība. No ietaupītajiem līdzekļiem rastos izdevība iesaistīt lielāku dalībnieku skaitu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektos, kas paredz valsts atbalstu bezdarbniekiem, kuri nolēmuši uzsākt uzņēmējdarbību. Turklāt šis atbalsts ir krietni lielāks par GMI. Vajag tikai gribēt un būt uzņēmīgiem. Diemžēl šīs īpašības ir noslāpējusi iespēja saņemt naudu bez darba. Nesen intervēju NVA Valkas filiāles vadītāju Ernu Pormeisteri. Viņa atzina, ka vairāki bezdarbnieki uzsver savas tiesības, bet kļūst nīgri, ja viņiem atgādina par pienākumiem. Tādēļ nav viegli atrast tos, kuri gribētu uzsākt savu biznesu. Kāda pagasta sociālā darbiniece man apliecināja, ka tie, kuri cenšas kaut ko paši izdomāt, to jau izdarījuši. Pārējie turpinās iztikt no pabalstiem. Kaut tie nav lieli, ka tikai nav jāstrādā. Tāda morāle draud ar ugunsgrēku, kas var izputināt sabiedrību.
