ASV ārpolitikas degpunktā pašlaik nokļuvusi Irāna.
ASV ārpolitikas degpunktā pašlaik nokļuvusi Irāna. Pēc uzbrukuma Irākai šī jau ir otrā reize, kad amerikāņi savu interešu attaisnojumam min visai nepārliecinošus argumentus par Irānas centieniem radīt atomieročus, kas varētu kļūt par draudu visai pasaulei.
Pēc pašreizējās ASV nostājas Irānas jautājumā jāsecina, ka tuvākajā nākotnē ir pilnīgi iespējama amerikāņu militārā ofensīva minētajā islama valstī. Daži Eiropas Savienības politiķi pat uzskata, ka ASV iebrukums Irānā noteikti būs. Iespējams, ka ASV centīsies izvairīties no kara, bet veiks vienīgi uzlidojumus Irānas atomenerģijas ražošanas objektiem.
Konflikts veicina inflāciju
Aizokeāna lielvalsts mēģinājumi savam diktātam pakļaut vēl vienu islama valsti tās sabiedrotajiem NATO blokā pašlaik rada vien problēmas. Vispirms jārunā par degvielas cenas kāpumu pasaules tirgū. Šo nepatīkamo procesu izjūt arī Latvija. Benzīns pēdējos divos mēnešos ir kļuvis ievērojami dārgāks, turklāt degvielas tirgus speciālisti paredz vēl tālāku cenu kāpumu. Tas nozīmē, ka visi līdzšinējie valdības mēģinājumi samazināt inflāciju ir bijuši veltīgi. Jāatzīst gan, ka varasvīri šajā virzienā īpaši nepūlējās strādāt, lielākoties bārstoties vien ar solījumiem, bet patiesībā ilgu laiku ļaujot pašiem notikumiem ritēt savu gaitu. Tagad inflācijas apstāšanos grūti pat teorētiski paredzēt. Gan Latvija, gan pārējās ASV sabiedrotās valstis pacietīgi klusē. Ir bijuši gan daži Eiropas Savienības valstu mēģinājumi pierunāt ASV par dažu drošības garantiju piešķiršanu Irānai, bet Vašingtona šajā jautājumā ir atturīga. Tas nozīmē, ka ASV paziņojumi par vēlmi visu atrisināt diplomātiskā ceļā ir diezgan deklaratīvi, bez nopietna nodoma tos īstenot.
Ceļš var kļūt garāks
ASV un Irānas domstarpību izraisītā degvielas cenu celšanās, kas savukārt Latvijā ir padarījusi straujāku inflāciju, radījusi vairākas negatīvas sekas. Vizuāli viskrasāk to šopavasar varēja redzēt kūpošajos degošās kūlas laukos. Ja pērn gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, gan valsts amatpersonas priecājās, ka Eiropas Savienības tiešo maksājumu piešķiršana par zemes apstrādi ir sekmējusi vecās zāles dedzināšanas samazināšanos, tad šopavasar kūla pļavās liesmoja ar jaunu sparu. Šķiet, daži saimnieki aprēķināja, ka zaudēt 10 soda procentus no atbalsta ir izdevīgāk nekā saņemto naudu ieguldīt zemes apstrādē.
Tas ir tikai viens piemērs. Diezin kad vēl valstī atkal palielinās minimālo algu, bet inflācija jau sen apsteigusi iepriekšējo 10 latu pielikumu. Kopumā dzīves līmenis var pasliktināties, bet tas padarīs garāku Latvijas ceļu līdz attīstītas valsts līmenim.
Degvielas cenu kāpums un inflācijas attīstība ir viena negācija.
Drošība kļūs apdraudēta
Vēl jārunā par Eiropas valstu politisko drošību. Ja ASV iebruks Irānā, kurā tagad pie varas atrodas teroristiski noskaņota valdība, terorisms neapšaubāmi palielināsies. Rudenī Latvijā notiks NATO dalībvalstu sammits. Ar to mūsu valsts sev pievērsīs pastiprinātu uzmanību pasaulē, kurā, kā zināms, netrūkst arī teroristu. Visticamāk, ka Eiropas Savienības teritorijā spriedze palielināsies, un to būs veicinājuši mūsu visstiprākie sabiedrotie. Un tas tikai tādēļ, lai paši varētu savā pārraudzībā iegūt pasaulē lielākās naftas atradnes.
