Pagaidām Eiropas Savienības platības maksājumiem Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs iesniegti 76 648 pieteikumi, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību sektorā.
Pagaidām Eiropas Savienības (ES) platības maksājumiem Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs iesniegti 76 648 pieteikumi, aģentūru LETA informēja LAD Sabiedrisko attiecību sektorā.
Pieteikumus iesniegt var līdz 9. jūnijam. Kā ziņots, ja pieteikums iesniegts pēc 15. maija, tiks piemērotas sankcijas — atbalsta saņēmējs iegūs mazāku maksājuma apjomu. Kopējais atbalsts par katru nokavēto darba dienu tiks samazināts par procentu.
Sankcijas netiks piemērotas, ja līdz 9. jūnijam tiks pieteikts atbalsts agrovides apakšpasākumiem: bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājā un buferjoslu ierīkošanai. Pēc 9. jūnija tiks pārtraukta jebkādu iesniegumu pieņemšana.
Zemkopības ministrija aicina jau tagad iesniegt kļūdu labojumus, precizējumus un papildinājumus, ja tādi konstatēti iesniegumos. Labojumus LAD pieņems līdz 9. jūnijam.
LOSP nevienojas par kompensāciju izmaksām par salā cietušajām ziemāju platībām.
Ilgstošā ziemas kailsala dēļ ir iznīkuši aptuveni 10 procenti graudaugu sējumu platības. Zaudējumi radušies 12 Latvijas rajonos: Ludzas, Rēzeknes, Dobeles, Ventspils, Talsu, Balvu, Daugavpils, Valkas, Preiļu, Cēsu, Jēkabpils un Krāslavas. LOSP pārstāvju sapulcē izskatīja jautājumu — aicināt ZM izmaksāt zemniekiem kompensāciju, lai atlīdzinātu radušos zaudējumus.
“Lauksaimniekiem būtu nopietni jāpadomā par savu tēlu, jo līdz šim daudzkārt dzirdēts viedoklis, ka lauksaimnieki sabiedrības acīs ir kā mūžīgie kompensāciju lūdzēji,” komentēja LOSP valdes loceklis Armands Krauze. Turklāt ir nepieciešams izstrādāt sistēmu, kā apkopot informāciju par dažādu neparedzētu dabas stihiju radīto zaudējumu apmēriem. Pašreiz sistēmas nav, tāpēc nav pamatotu datu, uz ko balstīties.
LOSP nolēma aicināt ZM izmaksāt kompensācijas vissmagāk sala skartajām saimniecībām, nosakot procentuālo slieksni, no kura sāktu aprēķināt kompensācijas. Būtu jāizvērtē cietušo lauku agrotehniskie jautājumi un jāprecizē, vai bijusi izvēlēta atbilstoša un sertificēta šķirne. Vienlaikus LOSP rosinās ZM aktualizēt jautājumu par sējumu apdrošināšanas sistēmas izveidošanu.
Zemnieku saimniecību status jāmaina — ar tādu uzstādījumu nākusi klajā Tieslietu ministrija. Tā iesaka nākamā gada 1. jūlijā uzsākt zemnieku un zvejnieku saimniecību reformu, kuras laikā līdz 2008. gada 31. decembrim saimniecības varētu pārreģistrēt par SIA vai arī kļūt par fiziskām personām — saimnieciskās darbības veicējām. Ja saimniecības nepārreģistrēs, tās likvidēs. Tieslietu ministrijas juristi skaidro — kaut arī zemniekiem ir īpašs nodarbošanās veids, tas neesot iemesls, lai saglabātu zemnieku un zvejnieku saimniecības kā īpašu komercdarbības veidu. Vai pazudīs nosaukums “zemnieku saimniecība”? Jūsu viedokli šajā jautājumā labprāt uzklausīsim Valkas rajona lauksaimnieku apvienības birojā.
Paveroties laukā un veicot savus ikdienas darbus, priecājieties par ziedošo skaistumu un brīnumu dabā!
