Mana baznīca nopostīta – drupās vien zāle aug.
Mana baznīca nopostīta –
Drupās vien zāle aug,
Zvanam izrauta mēle,
Ar ko ļaudis pie sevis saukt.
Bet kādreiz tā bija balta!
Lepna, ar lieliem logiem.
Nāca te daudzi viesoties
Gan tāpat, gan pa lieliem
godiem.
Zvans zvanīja dikti:
Ne vaidēja — gavilēja!
Un atbalss kā jauna meitene
Augstajās velvēs smēja.
Man baznīca bija. To nopostīja
Vienaldzība un naids.
Zvana gaviļu vietā
Drupās spokojas vaids.
