Lai sagatavotu izglītotus, zinošus darbiniekus Latvijas ceļu būves un uzturēšanas uzņēmumiem, projekta “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” darba grupa pēta citu Eiropas valstu pieredzi.
Lai sagatavotu izglītotus, zinošus darbiniekus Latvijas ceļu būves un uzturēšanas uzņēmumiem, projekta “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” darba grupa pēta citu Eiropas valstu pieredzi.
Projektu īsteno Smiltenes 29. arodvidusskola (AVS) kopā ar sadarbības partnerēm: Smiltenes pilsētas domi, Valkas rajona padomi un biedrību “Latvijas ceļu būvētājs”.
Tikko darba grupas pārstāvji no visām minētajām iestādēm bija Zviedrijā, bet jau vakar viņi devās uz Vāciju.
Piemēros Eiropas darba tirgum
“Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” ir profesionālās izglītības projekts, kas iekļaujas Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītajos ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumos. Projektā tiks izstrādātas jaunas izglītības programmas celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķu apmācībai, kuras atbildīs ne vien Latvijas, bet arī Eiropas Savienības darba tirgus prasībām. Taps arī programmas īstenošanai nepieciešamie kvalitatīvi mācību materiāli.
Projektā plānoti braucieni uz Zviedriju, Vāciju un Somiju ar mērķi iepazīties ar arodizglītības sistēmu šajās valstīs un apkopot materiālus, kādus tur izmanto mācību procesā, informē projekta “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” izglītības programmu izstrādes speciālists Zigurds Purmalis.
Visās minētajās valstīs paredzēts arodskolu apmeklējums un vizītes rūpnīcās, kurās ražo ceļu būves mašīnas.
Redz ceļu tehnikas ražošanas procesu
Zviedrijā darba grupas pārstāvji redzēja ražošanas procesu “Volvo” ekskavatoru – iekrāvēju rūpnīcās Eskilstūnā un Arvikā, viesojās Falkenbergas arodģimnāzijā, ar kuru jau vairākus gadus draudzējas Smiltenes 29. AVS, un apmeklēja Falkenbergas pašvaldību.
Vizīte “Volvo” rūpnīcā apliecināja: “Volvo” mašīnas, kaut arī samērā dārgas, pamatoti iekarojušas savu vietu tirgū, jo uzskatāmas par vienām no drošākajām un pret apkārtējo vidi saudzīgākajām, secina Z. Purmalis. Ražošanas process balstās uz darba precizitāti, pastāvīgu kontroli pār visu mezglu montāžu un citiem procesiem. Ar “Volvo” tehniku strādā arī Latvijas ceļu būvētāji un uzturētāji. Piemēram, nesen jaunu “Volvo” frontālo iekrāvēju ar augstu ražību iegādājās valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” 7. ceļu pārvalde. 7. CP jau iepriekš strādāja ar “Volvo” universālo iekrāvēju. “Volvo” tehnika ir arī Smiltenes ceļinieku akciju sabiedrībā “8CBR”.
Vācijā projekta darba grupa apmeklēs “Komatsu” ekskavatoru rūpnīcu Hanoverē.
Salīdzina ar labākajiem servisiem
Falkenbergas arodģimnāzijā vairāk nekā divi tūkstoši audzēkņu apgūst 14 no 17 Zviedrijā īstenotajām profesionālās izglītības programmām. Arodskolas Zviedrijā ir lielas, lai bērni attiecīgajā apvidū varētu iegūt specialitātes, kuras vēlas. Ja kāda skola nevar nodrošināt tām visām nepieciešamo praktiskās apmācības procesu, tad slēdz līgumu ar citām izglītības iestādēm.
Falkenbergas arodģimnāzijā tiek sagatavoti arī speciālisti transporta nozarei. Otrajā un trešajā kursā viņi specializējas konkrētā novirzienā: automehāniķa, kravas mašīnu vadītāja, ceļu būves mašīnu vadītāja specialitātē.
Skolā ir ļoti laba mācību materiālā bāze, to nodrošina Zviedrijas valsts. Piemēram, audzēkņiem nopirkta jauna “Volvo” automašīna, ko izjaukt un salikt. “Domāju, ka mums Latvijā labākajos servisos ir viss, ko redzējām Falkenbergas arodģimnāzijā,” spriež projekta izglītības programmu izstrādes speciālists Augusts Būce. Latvijas ceļinieku arodskolā diemžēl situācija ir sliktāka. Lai uzlabotu savu materiālo bāzi, 29. AVS daudz strādā ar projektiem.
Zviedrijā visus mācību materiālus visām izglītības programmām izstrādā centralizēti. “Mēs projektā materiālus sagatavojam paši, tāpēc mums ir ļoti būtiska ārzemju pieredze,” uzsver projekta “Labi ceļi — no zināšanām uz praksi” vadītāja Rasma Kozlovska.
Jau tagad projekta darba grupa secinājusi vēl kādu tendenci. Rietumeiropā izveidojusies cieša saikne starp skolu un darba devēju. Zviedrijas skolas pašas izvēlas uzņēmumus, kuri atbilst audzēkņu prakses programmas realizācijai. Atšķirībā no Latvijas Zviedrijā par audzēkņu praksi uzņēmumā tiek maksāts.
