Šajās dienās, satiekoties ar paziņām, gandrīz par ierastu lietu ir kļuvusi apvaicāšanās – vai drīz nāks pavasaris?
Tāda retoriska jautājuma (jo neviens patiesībā atbildi negaida) uzdošana sveiciena vietā liecina vien par to, ka cilvēki tiešām ir noilgojušies pēc pārmaiņām un sniega un auksto nakšu vietā vēlas baudīt pavasara sauli, vērot, kā sazaļo zeme un koki. Dārzmīļi ar nepacietību gaida, kad varēs iegremdēt pirkstus mīkstā un mitrā augsnē, bet zemkopjiem būs klāt svētais mirklis – graudu sēja. Tās būs būtiskas pārmaiņas pēc ziemas sastinguma, un visas tās ir cerību un prieku veicinošas.
Mūsu dzīve, tāpat kā tas ir dabā, sastāv un rit uz priekšu no pārmaiņām. Tādēļ ieilgušās ziemas vienmuļība un līdz apnikumam pierastā sniega sega vairs nav paciešama. Pavasaris ar pārmaiņām rada jaunu enerģiju. Vēlāk izjutīsim jaunas ilgas – pēc īstas vasaras. Daudziem jo daudziem tā pēdējos gados atnākusi un, visticamāk, arī šogad pienāks ar gluži reālām cerībām vismaz uz pāris mēnešiem uzlabot savu dzīves līmeni. Tādu iespēju piedāvās mežos augošās gailenes un mellenes. Tas būs laiks, kad nevienam darboties gribošam cilvēkam, kam nav izdevies atrast darbu, vairs nebūs vaļas mocīt sevi ar pesimistiskām domām, jo būs jāvāc, cik spēka, meža veltes. Rudens piedāvās citus iepriecinājumus. Tas rādīs lapu daudzkrāsainību, bet dārzos un tīrumos būs nogatavinājis ražu. Un tad jau būs spēks izturēt nākamo ziemu. Daba ar savām pārmaiņām dod spēku dzīvot.
Valsts dzīvē, izskatās, ieilgušais sastingums vēl turpināsies. Tādēļ joprojām glābs tikai daba ar gailenēm un mellenēm mežos.
