Svētais ceļš piebeidz līdz galam un tad piepilda no jauna

Valcēniete Ieva Bērziņa uz intervija laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā ierodas saulē iedegusi, atpūtusies un, jā, arī laimīga un starojošām acīm. Iespējams, ka simboliski, bet Ievai kājās ir firmas “Nike” melni baltas sporta kurpes, tā saucamie airmaksi. Ar tām viņa no 5. līdz 18. jūlijam nogāja gandrīz 500 kilometrus garo Svēto ceļu jeb Santjago ceļu Spānijā. Līdzi ir arī svētceļnieka pase ar virkni sakrātajiem zīmodziņiem no vietām, kur Ieva pabijusi.

Esot uz ceļa, viņa sociālajos tīklos, gan vien pāris teikumos, dalījās ar redzēto un piedzīvoto. Nebaidījās atklāt arī savus vājuma brīžus, tā liekot saprast, ka viņa gan negrasās padoties. Ieva ir cīnītāja.

To var teikt tikai tāpēc, ka ne visi varētu savā atvaļinājumā izvēlēsies līdz spēka izsīkumam svelmē un lietū kājām dienā noiet vismaz trīsdesmit kilometrus, nakšņot visnotaļ pieticīgās vietās, nevis gozēties kādā no dienvidu zemes smilšainajām pludmalēm, no svelmes slēpjoties zem palmas zariem. Ejot šo ceļu, viņa ieguvusi īpašu gaismu, bet nu nekādi sevi neuzskata par īpašu cilvēku. Vēl viņa iemācījusies pateikt vārdu nē, jo ir jādodas tālāk.