Šodien aprit gads, kopš probācijas dienests uzsāka darbu jaunajās telpās Valkā. Faktiskais darbs aizsākts 13. janvārī, kad ar rīkojumu par dienesta vadītāju nozīmēts Guntis Albergs.
Šodien aprit gads, kopš probācijas dienests uzsāka darbu jaunajās telpās Valkā. Faktiskais darbs aizsākts 13. janvārī, kad ar rīkojumu par dienesta vadītāju nozīmēts Guntis Albergs. Par dienesta nozīmi liecina fakts, ka pagaidām neviens klients cietumā nav atgriezies atkārtoti.
“Pašlaik dienestā esam pieci darbinieki. Vienubrīd bijām pat seši. Ņemot vērā, ka dienests ir jauns, domāju, ka strādājam labi. Latvijā dienests darbu uzsāka pirms divarpus gadiem. Viss joprojām ir veidošanās un pieredzes iegūšanas stadijā. Ministru kabinets savos noteikumu grozījumos ir nospraudis ceļu, kurp mums virzīties tālāk saistībā ar nosacīti notiesāto uzraudzību,” stāsta G. Albergs.
Klientu skaits jūtami palielinās
Ja no darbošanās sākuma līdz pērnā gada nogalei dienestā bija iekārtotas 18 klientu lietas, tad šobrīd darbinieki strādā ar vairāk nekā 50 lietām. Tur ietilpst arī postpenitenciārā palīdzība — atbrīvotajiem pēc ieslodzījuma, kuri izsaka vēlēšanos risināt savas problēmas ar dienesta palīdzību — reintegrēties sabiedrībā. “Mēs organizējam un kontrolējam piespiedu darbu izpildes gaitu, kā arī nosacīti notiesāto personu, nosacīti atbrīvoto no kriminālatbildības un nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto personu uzraudzību, kas uzsākta ar šā gada 1. janvāri. Pērn mūsu Valkas dienests lielāku vērību veltīja palīdzības funkcijai un koordinēja piespiedu darbu izpildi, kas līdz gada beigām bija pašvaldību pārziņā. Viņiem palīdzējām metodiski un administrējām finanšu līdzekļus. Kopš 1. janvāra šis darbs pilnībā ir mūsu pārziņā,” stāsta G. Albergs.
Ar 1. janvāri no policijas pārraudzībā pārņemta visu nosacīti sodīto kategoriju personu uzraudzība. Pašlaik tādas ir 35 personas. Protams, policija vēl joprojām atbild par to spriedumu izpildīšanu, kas stājušies spēkā līdz 2005. gada 31. decembrim.
Pašvaldības ietaupa uz piespiedu darba rēķina
Pērn probācijas dienestā Valkas rajonā palīdzību lūdza astoņas personas pēc atgriešanās no ieslodzījuma. “Mūsu galvenais uzdevums ir pēc iespējas samazināt recidīvu skaitu, tas ir, nepieļaut atkārtotu noziegumu izdarīšanu. Vispozitīvākais rādītājs mūsu darbā ir tas, ka, kopš esam uzsākuši strādāt, neviens no mūsu klientiem nav ticis notiesāts par jauna nozieguma izdarīšanu,” lepojas dienesta vadītājs. Viņš uzskata, ka piespiedu darbs ir viens no cilvēku morāli visvairāk ietekmējošiem sodiem. Šogad spriedumu par šādu sodu piemērošanu ir ievērojami vairāk nekā pērn. Līdz šā gada 5. maijam valsts vai pašvaldību iestādēs ir bijis daudz darbaspēka bez maksas, jo piespiedu darbos nemaksā. Pavisam kopš 1. janvāra 23 personas ir nostrādājušas 898 stundas. Pašvaldības uz piespiedu darba rēķina ir ietaupījušas apmēram 800 latu. Darbu izpildē pašlaik atrodas septiņas sodītās personas.
Pērn nozīmīga bija resursu apzināšana Valkas rajonā un rehabilitācijas centru apzināšana ārpus Valkas rajona, lai tajos vajadzības gadījumā varētu iesaistīt uzskaitē esošos klientus. Valsts pilnībā apmaksā klientu rehabilitācijas programmas. Šobrīd divi Valkas rajona cilvēki ārstējas no atkarībām Rīgā, viens ir veiksmīgi pabeidzis rehabilitācijas programmu Valmieras centrā.
Audzināšanas kļūdas pieļautas agrā bērnībā
Probācijas dienesta vadītāja vietniece Eva Gulbe strādā nedaudz vairāk par gadu. Viņas pienākumos ietilpst darbs ar personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma. “Veiksmīgākais ir tas, ka esmu apguvusi divas sociālās uzvedības korekcijas programmas. Ar tām iespējams mainīt to cilvēka domāšanu, kuriem dzīvē nav veicies, kā pašiem to gribētos,” stāsta E. Gulbe. Šīs programmas ir apguvuši divi dienesta darbinieki, un tās tiks īstenotas. Viena programma palīdzēs atkarību izraisošo vielu (alkohola un narkotiku) lietotājiem. Tā paredz nevis pilnīgu atturēšanos, bet iemāca, kā samazināt kaitīgo vielu lietošanu, kā tās pareizi izmantot, atsakoties pakāpeniski. Jau piektdien kopā pulcēsies pirmās grupas astoņi dalībnieki, kuri noziegumus izdarījuši alkohola reibumā un kuriem tiesa piespriedusi veikt šo korekcijas programmu. “Domāju, ka tas ir izglītojošs darbs, jo cilvēki pēc 30 gadiem, jo īpaši vīrieši, nevēlas mācīties. Šajā mācību programmā viņi varēs kaut vai uzklausīt atšķirīgu viedokli par šīm lietām,” stāsta programmas vadītāja. E. Gulbe nevēlas prognozēt, vai kursa dalībniekus šī programma interesēs, taču tiesas spriedumā noteikts, ka tajā jāpiedalās. E. Gulbe cer, ka grupas dalībnieki to pieņems. Gadījumā, ja kāds to nepieņem, probācijas dienestam ir iespēja rakstīt iesniegumu, lai nosacītais sods pārtaptu par reālu, jo sodītā persona pārkāpj tiesas spriestos nosacījumus.
Reti kurš cilvēks vēlas nokļūt reālajā ieslodzījumā. Tiesa, G. Albergs atzīst, ka pašlaik Valkas rajonā ir divi “smagi” klienti — viens ieslodzījumā pavadījis 13 reizes, bet otrs tur pabijis septiņas. Pēc iznākšanas no nebrīves viņu maksimālais brīvībā pavadītais laiks bija mēnesis. Pēc tam, kad viņi kļuva par dienesta klientiem, pirmais jūlijā svinēs gada pavadīšanu brīvestībā, bet otrs no likuma pārkāpšanas ir atturējies astoņus mēnešus. Nodaļas vadītājs atzīst, ka tā ir gandrīz viņu darba necerēta veiksme.
“Diemžēl sabiedrībā valda viedoklis — ja esi cietumnieks, tad nelabojams cilvēks. Ar šo programmu palīdzību situāciju var mainīt, jo līdz šim neviens to nav centies izdarīt. Neviens viņiem nav pasacījis labu vārdu. Esmu pārliecināta, ka visas kļūdas bērna audzināšanā ir notikušas līdz trīs gadu vecumam. Ja parakājamies dziļāk sodīto cilvēku dvēselēs, viņu bērnības posms bijis gana sarežģīts. Katra mamma it kā bērnam vēl labu, piekodinot, ka dzert un zagt ir slikti. Mēs vēlamies, lai šie cilvēki sev atbildētu uz jautājumiem, kāpēc tā noticis, kāpēc veikts šis noziegums,” stāsta E. Gulbe. Viņa atzīst, ka uz šādiem jautājumiem atbildēt nav vienkārši, tāpēc, lai nonāktu pie atbildēm, jautājumi sadalāmi sīkākos solīšos. Cilvēkam jāanalizē vērtību sistēma. Tikai tā var nonākt pie godīgas dzīvošanas atziņām.
Tikai kopējs plāns var palīdzēt izrāpties no bedres
Ja cilvēks dzīvē neko labu nav redzējis, no viņa nevar gaidīt pārliecību, ka turpmāk dzīvos sakarīgi. Viņam to neviens nav mācījis. Probācijas dienesta darbiniekiem jāprot nolaisties līdz likumpārkāpēja domu līmenim. Tikai tā var saprast, kāpēc izdarīts tāds vai citāds noziegums. Pēc tam ar klientu izstrādājams kopējs plāns, kā izkāpt no bedres, kurā cilvēks iekļuvis.
No bijušajiem ieslodzītajiem pastāvīgā darbā ir izdevies iekārtot četrus cilvēkus. “Pašlaik esam nonākuši līdz situācijai, kurā divi klienti būtu brīvlaižami. Viņu darbošanās virziens ir pareizs, un šie cilvēki ir sapratuši, ka uzstādījumi ir īstenojami. Šajā gadījumā probācijas dienests var lauzt vienošanos ar postpenitenciāro klientu. Viņš var dzīvot normālu dzīvi bez dienesta palīdzības,” skaidro E. Gulbe. Viņa zina kādu cilvēku Trikātas pagastā, kuram sākotnēji nebija nekādu plānu savas dzīves sakārtošanai. Šim cilvēkam nebija pozitīva skatījuma uz dzīvi, nebija vietas, kur mitināties, un viņam nebija pat priekšstata, kādu darbu varētu darīt. Viņš apmetās sociālās rehabilitācijas centrā Valmierā un, speciālistu aprūpēts, rada iespējas sazināties ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Tagad viņam ir deklarēta dzīvesvieta, darba līgums un apziņa, ka ir sabiedrībai vajadzīgs. Bijušais ieslodzītais ir ierīkojis sakņu dārzu un atradis paziņu loku, ar kuriem kopā makšķerē, turklāt šim vīram ir nākotnes plāni.
Sadarbība balstās uz savstarpēju uzticību
Probācijas dienests garantē palīdzību un uzraudzību. Pašlaik vismaz divas trešdaļas darba aizņem uzraudzība, jo tajā esošo personu skaits ir daudz lielāks par to, kam nepieciešama palīdzība. Uzraudzības ietvaros dienests risina arī tās problēmas, kas radušās personām pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma. Viss vērsts uz to, lai persona ne tikai izpildītu tiesas spriedumu un veiktu likumā noteiktos pienākumus, bet pamazām uzsāktu normālu un sakarīgu dzīvi, nepārkāpjot likumu.
Dienesta darbinieki priecājas, ka novembra nogalē saņēmuši jaunu dienesta automobili. Tas ir tikai normāli un ļauj godprātīgi veikt darba pienākumus. Vecajās Eiropas valstīs probācijas dienesta darbs uzsākts sen. Pašvaldībām bija grūtības ar piespiedu darba organizēšanu, jo viņu darba specifika ir citāda, turklāt grūti pārzināt visus likumus. Praksē reti kur sekoja, lai piespiedu darbi tiktu nostrādāti.
E. Gulbe uzskata, ka šā dienesta darbā nepieciešama regulāra izglītošanās. Valsts probācijas dienests to nodrošina. Ja iegūtās zināšanas var nodot klientiem, tad šis dienests kļūs aizvien stabilāks, zinošāks un varošāks. Vadība lēš, ka labi rezultāti sasniedzami ne ātrāk kā pēc trim gadiem. Šis dienests ir tikai attīstības sākumstadijā. Latvijas probācijas dienestam ir tā priekšrocība, ka iespējams pārņemt dažādu valstu labāko pieredzi. Tā ir izvērtējama un pielāgojama Latvijas apstākļiem.
“Uzsākot darbu, mūsu uzdevums bija izveidot sadarbību ar visām ieinteresētajām institūcijām, piemēram, ar tiesu un prokuratūru, jo strādājam vienā sistēmā, tad vēl ar pašvaldībām, to dienestiem un, protams, ar policiju. Varbūt tas ir skaļi teikts, bet gada laikā esam sastapuši daudz pretimnākošu cilvēku pašvaldībās. Esmu bijis visās Valkas rajona pašvaldībās un ticies ar to vadītājiem. Domāju, ka sabiedrībā mūsu dienesta vārds kļūst populārāks,” uzskata dienesta priekšnieks. Pērnā gada nogalē izveidota konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir risināt jautājumus, kuri skar probācijas darba aspektus Valkas rajona robežās. Par to jau notikušas trīs padomes sēdes.
Ja pie darba devēja ierodas dienesta darbinieks kopā ar klientu, uz potenciālo darba ņēmēju raugās nopietnāk, jo dienesta darbinieks ir kā uzticams starpnieks. Problēmu gadījumā allaž pirmos pārmetumus uzklausīs probācijas dienesta darbinieks, jo viņš ir uzņēmies atbildību par klientu. Protams, tas ir risks, bet, ja amatpersona viņam nenoticēs, tad sāksies savstarpējās neuzticēšanās ķēde, un šādā gadījumā pozitīvs iznākums nav gaidāms. Ir klienti, kas dienestam ir pagriezuši muguru un aizgājuši, tomēr tādu kļūst aizvien mazāk.
