“Gājām uz peintbola laukumu lasīt bumbiņas. Redzam, dūmi kūp,” 15 gadu vecais smiltenietis Artūrs Fjodorovs atceras, kā tas viss todien sākās.
“Gājām uz peintbola laukumu lasīt bumbiņas. Redzam, dūmi kūp,” 15 gadu vecais smiltenietis Artūrs Fjodorovs atceras, kā tas viss todien sākās.
Artūrs un viņa draugi un kaimiņi Edgars Lācis (18 gadu) un Oskars Tirnis (15 gadu) sestdien saņēma dāvanas no Valsts meža dienesta (VMD) un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības par palīdzību meža ugunsgrēku dzēšanā.
5. maijā Smiltenes piepilsētas meži Klievezera un Cērtenes pilskalna apkārtnē gar meža ceļiem dega astoņās vietās. Pirms tam, 3. maijā, — divās vietās. Mežs izdega vidēji 0,1 līdz 0,2 hektāru lielos laukumos. Lielākais bija 0,5 hektāru platībā. Uguns tālāku izplatīšanos apturēja dzēsēji.
“Negribētu ticēt tam, ka mūsu pusē parādījies ļaunprātīgs dedzinātājs. Tomēr tik daudz ugunsgrēku vienā vietā paši no sevis nevar izcelties,” secina Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītājs Jānis Platpīrs.
Ugunsgrēkus dzēsa Valkas virsmežniecības Silvas depo komanda, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa ugunsdzēsēji, VMD un Austrumvidzemes mežsaimniecības darbinieki, jau minētā jauniešu trijotne un vēl kāda uzvārdā nezināma ģimene.
Liesmas tika apturētas un noslāpētas, tomēr uguns tik un tā paguva nodarīt postu. Vietās, kur tā plosījās, mežs ir miris. Vienā ceļa pusē mežs ir zaļojošs, spirgts, zaļš, ar sūnu paklāju, otrā pusē — melns un nedzīvs. Izdegušo zemi klāj pelni. Simtgadīgām priedēm un eglēm vairs nav zaļo skuju. Stumbri ir apdeguši. Nedzird dziedam putnus. Tur vairs nav dzīvības.
Smiltenes piepilsētas mežus to apsaimniekotāja Austrumvidzemes mežsaimniecība veidoja kā rekreācijas (spēka un enerģijas atjaunošanas) un atpūtas vietu visiem cilvēkiem.
“Vietās, kur dega, meži faktiski ir iznīcināti,” atzīst J. Platpīrs. “Tur tiks veiktas kailcirtes cilvēku drošības labad, jo koku saknes ir izdegušas un koki apdraud cilvēku dzīvību un drošību un meža sanitāro stāvokli. Tie būs jānocērt. Cilvēkiem samazināsies atpūtas iespējas.”
Līdz šim Smiltenes mežniecības teritorijā šopavasar konstatēti 20 meža ugunsgrēki, no tiem 10 — pie Klievezera, informē Smiltenes mežniecības mežzine Daira Antona. Viņa pieļauj, ka jebkurš ugunsgrēks, kas šogad noticis mežā, ir neapdomīgas cilvēku rīcības sekas, jo mežs pats no sevis neaizdegas.
“Cepuri nost ugunsdzēsēju priekšā par darbu,” pateicas D. Antona. “5. maijā, kad mežs pie Klievezera dega astoņās vietās, viņi strādāja līdz vēlam vakaram. Paldies arī Artūram Fjodorovam, Oskaram Tirnim un Edgaram Lācim. Zēni izdarīja ļoti labu darbu. Viņi strādāja vairākas stundas, dzēšot mežu.” Austrumvidzemes mežsaimniecības vārdā zēniem pateicas arī J. Platpīrs.
Meža ugunsgrēku 5. maijā redzēja arī pieaugušie, kuri netālu makšķerēja, taču viņi palīgā neesot nākuši, piebilst D. Antona.
Mežzine uzsver, ka viņas praksē meža ugunsgrēku dzēšanā pusaudži un jaunieši palīdzējuši reti. Piektdien viņa dosies uz Smiltenes ģimnāziju, kur mācās Oskars un Artūrs, un pateiksies par palīdzību vēlreiz. Oskars mācās 9.a klasē, Artūrs — 8.a. Edgars ir Rankas arodvidusskolas audzēknis.
Todien, 5. maijā, Artūrs un Edgars devās uz peintbola laukumu lasīt izšautās bumbiņas. Ceļā ieraudzīja, ka mežā kūp dūmi. “Vēlāk zvanīja Osis, prasīja, kur esam. Teicām: deg mežs, palīdzam dzēst. Viņš arī atbrauca palīgā. To vietu nodzēsām, bet pēc tam mežsargs pateica, ka vēl kaut kur degot. Aizgājām uz turieni, palīdzējām,” stāsta Artūrs. Viņš no trijotnes ir runīgākais.
Liesmas dažviet bijušas metru vai pusotru augstas. “Koki arī dega. Viena apmēram četrus metrus augsta sausa egle uzreiz aizdegās. Visi zari nodega. Tikai stumbrs palika,” atceras puiši. Viņi dzēsa liesmas ar egļu zariem. Ugunsgrēka svelmē Artūram izkusa apavu zoles. “Viņš jau skrēja pa liesmām,” smejas draugi.
“Nevarējām nedzēst. Tad uguns būtu aizgājusi vēl tālāk,” saka trijotne, taujāta, kas viņus mudinājis no vienaldzīgiem garāmgājējiem kļūt par aktīviem dzēsējiem.
