Latvijas Zemnieku savienība (LZS)
gatavojas startēt 90 no 119 pašvaldību vēlēšanās un atgriezties jau
nākamajā valdībā, šodien LZS kongresā Jelgavā paziņoja šīs partijas
priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
LZS rindās patlaban ir 1700 biedri, kas darbojas 63 reģionālajās
organizācijās, bet šogad LZS rindas ir papildinājuši 42 jauni biedri un
ir izveidotas divas jaunas reģionālās nodaļas Brocēnos un Rojā. Tomēr
šodien uz LZS kongresu bija ieradušies tikai 298 delegāti.
LZS, neraugoties uz neveiksmēm iepriekšējās divās vēlēšanās, ar
atsevišķu sarakstu startēs nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, kur par
saraksta līderi izvēlēts Armands Krauze. Brigmanis uzsvēra, ka LZS, kura
šajā Saeimas sasaukumā ir atstāta opozīcijā ir spēcīga ar savu
pārstāvniecību pašvaldībās.
Runājot par pašreizējo valdošo koalīciju Brigmanis pauda viedokli, ka
tajā ir galvenokārt “grāmatveži un avantūristi”. Pašvaldību un valdības
attiecības ir ļoti saasinājušās. Pēc viņa vārdiem, pašreizējai valdībai
būs grūti nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pret pašu gribu
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras sastāvā ir arī LZS, esot kļuvusi
par Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) valdības garantu. Sevišķi
tas izpaudies balsojumā par satiksmes ministru Anriju Matīsu, kuru
neatbalstījusi koalīcijā esošā nacionālā apvienība.
Brigmanis par mītu nosauca apgalvojumu, ka pašreizējā Saeimā nav
iespējams izveidot citu koalīciju, tāpēc ZZS esot pārliecināta, ka tā
būs pārstāvēta jau nākamajā valdībā.
LZS līderis apgalvoja, ka valdība ir piemānījusi ZZS, ar kuru tika
parakstīta vienošanās par to, ka premjers panāks taisnīgāku Eiropas
Savienības (ES) platību maksājumus Latvijas zemniekiem. Premjera
piekāpības dēļ, kurš neizmantoja veto tiesības ES budžetam, Latvijas
zemnieki līdz 2019.gada zaudēs ļoti lielas summas, tāpēc Latvijas
valdībai šo zaudējumu kompensācijai būtu jārod līdzfinansējums 327
miljonu latu apmērā.
Brigmanis atgādināja, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju,
neraugoties uz valdības ekonomiskās krīzes pārvarēšanu dzīvo nabadzībā.
Tāpēc ZZS rosinās ar 1.jūliju paaugstināt minimālo algu līdz 250 latiem,
kā tas ir Igaunijā un Lietuvā. Tiks rosināts dubultot ar nodokli
neapliekamo minimumu. ZZS jau trīs reizes esot rosinājusi atsākt pensiju
indeksāciju, bet valdība šo ierosinājumu ir noraidījusi, lai ar šā gada
oktobri to varētu izdarīt būtu nepieciešami 3 miljoni latu, kas ir seši
bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvokļi, skaidroja Brigmanis.
Brigmanis arī norādīja, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir
atgriezt sociālajā budžetā vienu miljardu latu, kas tika iztērēti krīzes
laikā, kā arī steidzīgi jārisina komunālo parādu jautājums, jo patlaban
katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir parādā par apkuri. Taču par
“diletantisku izlēcienu” nosauca vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) ierosinājumu samazināt
pašvaldību skaitu no pašreizējām 119 līdz 30. Pēc Brigmaņa teiktā,
Sprūdžam nav izpratnes par pašvaldību lomu demokrātiskā valstī. Viņš
norādīja, ka arī nelieli novadi, piemēram, Jaunpils, Durbe un Baltinava,
var strādāt veiksmīgi.
Brigmanis norādīja, ka pašreizējā valdība ir aizņemta tikai ar eiro
ieviešanu, turklāt sabiedrībai netiekot skaidroti riski, kas var būt
Latvijai pārejot uz eiro. Brigmanis vairākkārt pauda ZZS gatavību
atgriezties valdībā, lai uzņemtos atbildību par valsts attīstību.
Jau ziņots, ka šodien notiek centriskās partijas Latvijas Zemnieku
savienība (LZS) kongress, kurā visas LZS reģionālās konferences kā
partijas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzījušas līdzšinējo partijas
priekšsēdētāju Augustu Brigmani.
LZS kongresā notiks partijas priekšsēdētāja, viņa vietnieku, valdes u.c. institūciju vēlēšanas.
Lai LZS valdē nodrošinātu visu reģionu vienlīdzīgu pārstāvniecību,
pēdējo divu mēnešu laikā visos piecos Latvijas reģionos ir notikušas LZS
reģionālās konferences, kurās partija izvirzīja savus kandidātus LZS
amatpersonu vēlēšanām. No katra reģiona izvirzītajiem četriem valdes
locekļu kandidātiem LZS kongress izvēlēsies divus, tādējādi LZS valdē
būs 13 cilvēki – partijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmais un
otrais vietnieks, kā arī pa diviem pārstāvjiem no katra Latvijas
reģiona.
LZS ar Latvijas Zaļo partiju veido politisko apvienību Zaļo un
zemnieku savienība. ZZS ir noslēgts sadarbības līgums arī ar Liepājas
partiju un partiju “Latvijai un Ventspilij”.
