* * *
Rīti un vakari…
Dzīve griežas neprāta dejā,
Vējš arvien asāk un skarbāk
Sit neaizsargātā sejā.
Rīti un vakari…
Saules lēkti un saules rieti,
Ikdienas rūpes un raizes,
Mazi ikdienas prieki.
Rīti un vakari…
Mēs ceļamies, ejam un krītam,
Paiet laiks un vairs paši sevi
Izrādās – nepazīstam.
Rīti un vakari…
Darbs aiz darba
Un solis pie soļa.
Nupat vēl bijām tik jauni mēs,
Šodien spogulis teic –
Nosirmojam.
Rīti un vakari…
Māra Krieviņa
* * *
Jau apklusa vēji
Un ziedi bez elpas vīst.
Kāpēc tu nevarēji
Mani mīlēt vai nīst?
Jau mākoņi tumši
Un zvaigznes bez gaismas krīt,
Kāpēc tu skumsti,
Vientule dvēselīt?