Smiltenē pirmo reizi notika vācu valdos diena, ko rīko Vācijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Gētes institūtu un Vācijas Akadēmisko apmaiņas dienestu. Vācu valodas dienai gatavojās skolēni vairākās pilsētas izglītības iestādēs, apliecinot, cik mūsdienās ļoti nepieciešamas ir valodu zināšanas.
Vācu valodas diena pilsētā iesākās ar ciemiņu uzņemšanu, rīta kafiju un apsveikumu Smiltenes ģimnāzijā. Skolēni dziedāja un prezentēja ģimnāziju vācu valodā. Savukārt nākamās aktivitātes notika vienlaicīgi vairākās skolās.
Vienlaikus vairākās vietās
Ģimnāzijā 7.-9. klašu skolēniem notika viktorīna par Vāciju, 10.-12. klašu skolēniem, kuri apgūst vācu valodu, bija mācību stunda, ko vadīja vācu valodas konsultants no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tajā pašā laikā bērnudārzā “Pīlādzītis” nodarbības piecus un sešus gadus veciem bērniem vadīja Smiltenes Centra vidusskolas skolotāja Līga Krūmiņa-Krīgere. Centra vidusskolas skolēniem bija iespēja uzzināt par izglītības iespējām Vācijā. Dienas noslēgumā pasākuma rīkotāji tikās ar Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas 5. un 6. klašu skolēniem un astoņiem bērniem no Centra vidusskolas, lai caur spēlēm parādītu valodas aizraujošo pusi.
Tas nav nekas neiespējams
Smiltenes ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Janīna Ķergalve stāsta, ka vēstniecība šo ideju par vācu valodas dienām popularizē visā Latvijā. Idejas pamatā ir viesošanās izglītības iestādēs un rādīt, ka vācu valodas apguve nav nekas sarežģīts, tieši pretēji – ir nepieciešama.
“Paspēju pabūt visās vietās. Ievēroju, ka bērni bija ieinteresēti un ar prieku iesaistījās aktivitātēs,” iespaidos dalās vācu valodas skolotāja. Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas 5.a klases skolnieces Rūta Namniece un Una Veidemane stāsta, ka diena patiesi bijusi interesanta. Meitenēm tā bija jauna pieredze, jo pagaidām skolā apgūst tikai vienu svešvalodu – angļu valodu.
“Piedalījāmies vairākās spēlēs, kas notika vācu valodā. Bija interesanti, jo vācu valoda nemaz nav līdzīga citām. Labi, ka mums palīdzēja cilvēki, kuri zināja šo svešvalodu,” “Ziemeļlatvijai” atzīst Rūta un Una.
Abas arī spriež, ka valodas ir jāapgūst, jo tās noteikti noderēšot nākotnē, kā arī pavērs plašākas izaugsmes iespējas.
Grēko vecāki
Skolnieču teiktajam piekrīt J. Ķergalve. Tam lielisks piemērs ir pagājušajā nedēļā saņemtā ziņa par četriem ģimnāzijas skolēniem, kuri ar labiem rezultātiem nokārtojuši vācu valodas eksāmenu. “Trīs no viņiem saņēma augstāko novērtējumu, taču visiem četriem ir iespēja studēt jebkurā no Vācijas augstskolām,” gandarīta ir skolotāja.
Pēc savas pedagoģiskās pieredzes J. Ķergalve zina stāstīt, ka valodu ziņā visbiežāk grēko vecāki, jo nereti nespēj palīdzēt saviem bērniem. Tāpēc nav jāatmet ar roku, jo ir cilvēki, kuri palīdzēs. “Nevajag baidīties! Jo vairāk svešvalodu zināsim, jo labāk,” iedrošina vācu valodas skolotāja.
