FOTO: SANTA SINKA, SMILTENES NOVADA PAŠVALDĪBA
Piektdien, 14. jūnijā, Smiltenes novadā notika atceres pasākumi, pieminot 1941. gada traģiskos notikumus un godinot komunistiskā genocīda upurus. Smiltenē pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene” un citviet novadā iedzīvotāji nolika ziedus, atceroties pirms 83 gadiem notikušo pirmo masu deportāciju no Latvijas, kas atstāja neizdzēšamus nospiedumus mūsu valsts vēsturē.
1941. gada 14. jūnijā no Smiltenes novada deportēja 148 iedzīvotājus. Pieminot tā laika notikumus, Smiltenē ļaudis sanāca kopā pie pieminekļa “Sašķeltā ģimene”.
Piemiņas brīdi iesāka Smiltenes Kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko, dodot vārdu Smiltenes novada domes priekšsēdētājam Edgaram Avotiņam un Smiltenes luterāņu draudzes mācītājam Reinim Kulbergam, kuri atgādināja par tā laika traģiskajiem notikumiem.
“Šī ir viena no traģiskākajām dienām mūsu valsts vēsturē. Šodien mēs apliecinām savu gribu neaizmirst cilvēkus, pret kuriem vērstas represijas. Pieminēsim un godināsim tos, kas atgriezās, bet vairs nav starp mums, un tos, kuri diemžēl nepārnāca mājās. Aicinu būt vienotiem un turpināt runāt par šiem notikumiem, lai mūsu zemē vairs nekad neatkārtotos šāda agresija,” uzrunājot klātesošos, pauda E. Avotiņš. Piemiņas brīdī uzstājās sieviešu vokālais ansamblis “Iedvesma” (vadītāja Mārīte Veidemane).
Atceres brīži neizpalika arī citviet pagastos, tostarp Raunā un Drustos.
Pieminot komunistiskā genocīda upurus, Raunā iedzīvotāji pulcējās Raunas kapos pie pieminekļa sarkanā terora upuriem. Piemiņas brīdis iesākās ar dievvārdiem un lūgšanu, ko vadīja Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Edijs Kalniņš. Sanākušo ļaužu pulku uzrunāja Ieva Plētiena, Raunas Kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja, kura veica vēsturisko izklāstu par izsūtīšanu 1941. gada 14. jūnijā, atgādinot, ka deportācijas upuri bija sievietes, bērni un veci cilvēki.
I. Plētiena dalījās atmiņu stāstā par Māru Paurnieti, kura tajā laikā tika izsūtīta no Baižkalna pagasta “Viduspaurniešiem”. Klātesošos uzrunāja arī Raunas pagasta pārvaldes vadītāja Linda Zūdiņa, kura uzsvēra brīvības nozīmību šajos sarežğītajos laikos un šādu notikumu (deportāciju) pieminēšanas nozīmīgumu. Izskanot uzrunām, pie pieminekļa tika nolikti ziedi un iedegtas svecītes.
Tikmēr atceres brīdis un ziedu nolikšana Drustos notika piemiņas parkā. Uzrunas vārdus teica Drustu pārvaldes vadītājs Jānis Sīmanis un Drustu Tautas nama vadītāja Sandra Meija. Atceres pasākumā piedalījās arī flautiste Elza Muzikante. “Katru gadu piemiņas brīdis izvēršas savādāks. Mums visiem bija prieks un gods redzēt un satikt Jāni Kaparkalēju, kurš pārstāvēja represēto pulku. Viņš dalījās ar paša sacerētiem dzejoļiem par represiju laiku,” ar aizvadītās piektdienas notikumiem Drustu pusē dalījās Ilze Ļuļēna, krājuma glabātāja Drustu novadpētniecības muzejā.
Viņa arī atgādina, ka Drustu novadpētniecības muzeja Seno amatu darbnīcā par godu 1941. gada 14. jūnija notikumiem tika atklāta izstāde – laika liecības par 1941. gada 14. jūnijā izsūtīto Baronu dzimtu. Izstādē lasāmas vēstules uz dzimteni Kārlim Baronam un Elzai Valdmanei. Izstāde ir apskatāma līdz mēneša beigām.
