LETA ziņo, ka lauku attīstība 2007. – 2013. gadā balstīsies uz trim pamatvirzieniem jeb asīm, tajās paredzētajos pasākumos Zemkopības ministrija ir saplānojusi finansējumu.
LETA ziņo, ka lauku attīstība 2007. – 2013. gadā balstīsies uz trim pamatvirzieniem jeb asīm, tajās paredzētajos pasākumos Zemkopības ministrija ir saplānojusi finansējumu.
Pirmajam pamatvirzienam — lauksaimniecības un mežsaimniecības sektora konkurētspējas celšanai — plānots atvēlēt 558 miljonus eiro (392,16 miljonus latu). Šajā asī paredzēts atbalsts galvenokārt lauksaimniekiem un mežsaimniekiem investīcijām un apmācībām. No pirmās ass plānots piešķirt atbalstu lauku saimniecību modernizācijai. Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības paaugstināšanai plānots atvēlēt 117,1 miljonu eiro (82,3 miljonus latu), mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanai — 39 miljonus eiro (27,4 miljonus latu), tikpat daudz naudas paredzēts novirzīt to lauksaimnieku atbalstam, kuri nolēmuši priekšlaikus doties pensijā.
Otrajai asij — vides un lauku ainavas uzlabošanai — ELFLA ieplānoti 334 miljoni eiro (234,73 miljoni latu). Šos līdzekļus izmantotos dažādiem agrovides maksājumiem, piemēram, par bioloģisko lauksaimniecību, saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos un citiem. Maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās un maksājumiem par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās plānoti 167,3 miljoni eiro (117,6 miljoni latu), agrovides maksājumiem — 83,7 miljoni eiro (58,8 miljoni latu), “Natura 2000” maksājumiem meža zemēs — 33,5 miljoni eiro (23,5 miljoni latu).
Savukārt trešajai asij, kas paredzēta plašākai lauku attīstībai jeb lauku dzīves kvalitātes un ekonomikas dažādošanai, plānots 223,1 miljons eiro (156,8 miljoni latu), tas ir, aptuveni piektā daļa no kopējiem ELFLA līdzekļiem.
Biedrība “Zemnieku saeima” (ZS) gatavo aicinājumu Zemkopības, Vides, Iekšlietu un Tieslietu ministrijai izstrādāt kopīgu rīcības plānu un noteikt represīvas metodes par kūlas dedzināšanu, aģentūru LETA informēja ZS vadītājs Valters Bruss. Pēc viņa domām, viena no metodēm, kā cīnīties pret kūlas dedzināšanu, ir Eiropas Savienības (ES) platības maksājumus vispār nepiešķirt, nevis tos nedaudz samazināt. Šī metode problēmu atrisinās daļēji, jo kūla tiek dedzināta arī grāvjos un zemē pie mājas, par ko ES tiešie maksājumi netiek piešķirti.
ZS vadītājs uzskata, ka būtu jāievieš daudz represīvāka metode — vainīgie jāliek cietumā. Ja cilvēks “ir apsēsts ar piromāniju”, viņš jāliek slimnīcā.
“Pamatprincips ir — atbildi par to, ko tu dari,” teica V. Bruss un norādīja, ka uguns pielaišana pērnajai zālei, kā dēļ izcēlies ugunsgrēks, kvalificējama kā apzināta īpašuma bojāšana. “Atbilstoši nodarījumam ir jāparedz atbildība.”
V. Bruss norādīja — absolūti aplams ir priekšstats, ka kūlu dedzina lauksaimnieki. “Viņi nav dedzinātāji, jo visi lauki ir apstrādāti. Tie lauki, kas ir apstrādāti, nevar ciest no uguns,” teica zemnieks un norādīja, ka pretēja situācija ir ar mājām un citām ēkām, kas var atrasties tuvu kaimiņa īpašumam, kur tiek dedzināta pērn nenopļautā zāle.
Atgādinām, ka vēl var sniegt informāciju par nosalušajiem sējumiem!
Semināra “Slaucēja atbildība par piena kvalitāti. Telīšu izaudzēšana ganāmpulka atražošanai” 2. daļa pārcelta no 3. uz 5. maiju. Semināru vadīs Edīte Rekēviča, Smiltenes pagasta z/s “Braslas” , kuras īpašnieks ir Pēteris Bērziņš. Uz semināra 2. daļu var pieteikties arī interesenti, kuri nav dzirdējuši 1. daļu. Maksa — 15 latu.
Trešdienās konsultē agranoms Valdis Ozoliņš. Konsultāciju vēlams pieteikt iepriekš.
Lauksaimnieku apvienība visiem l novēl cerību pilnus rītus, saldu miegu un līksmu pamošanos.
