Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes ļaudis bieži brauc reidos, taču dedzinātājus nav viegli aizturēt — ja pie rokas nav pieķerts, vainu grūti pierādīt.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigādes ļaudis bieži brauc reidos, taču dedzinātājus nav viegli aizturēt — ja pie rokas nav pieķerts, vainu grūti pierādīt. Valkas brigādes vīri uzskata, ka kūlas dedzināšana kļuvusi par latviešu nacionālo tradīciju.
“Iespējams, ka kūlas dedzinātājiem nosakām pārlieku mazus sodus, tomēr, ja tie būtu tuvu maksimālajiem, neviens tos nespētu samaksāt. Pērno zāli dedzina tālab, ka nespēj šo zemi pienācīgi apkopt. Nupat uzrakstījām protokolu kādam vīram, kuram zeme dega 20 hektāru platībā. Vīrs apgalvo, ka neesot zinājis par iespējām saņemt Lauku atbalsta dienesta noteiktos platībmaksājumus. Man grūti tam noticēt. Otrs šā cilvēka arguments — viņš kūlu vienmēr dedzinājis kopā ar tēvu un tagad to darot pats, turklāt līdz 21. maijam tas esot atļauts. Tās ir pilnīgas muļķības, jo kūlu vispār nedrīkst dedzināt,” sašutis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš. Drīz meža dienests izsludinās ugunsnedrošo periodu, un tad nedrīkstēs kurināt pat ugunskurus. Pašvaldībās ir noteikti arī savi ugunsdrošības noteikumi, kuros noteikts, kad un kur var rīkoties ar uguni.
Trūkst cilvēku, lai nodzēstu vairākās vietās vienlaikus
Svētdien ugunsdzēsējiem bija deviņi izbraukumi, taču vienā izbraukumā dzēsti vairāki ugunsgrēki — nepaspēj atgriezties garāžā, līdz tiek saņemti jauni pieteikumi. Pavisam šajos deviņos izbraukumos dzēsti 16 lielāki un mazāki ugunsnegadījumi, bet pagājušās nedēļas laikā Valkas rajonā reģistrēti 25 izbraukumi uz degšanas vietām. “Bija situācija, kad pretī degvielas uzpildes stacijai uz Valkas – Valmieras šosejas dega klēts, Aliešos dega sausā zāle un krūmi. Tur liesmas bija trīs metru augstumā, tāpēc ar lupatām šādu liesmu nenosist. Zemes mitruma dēļ izbraukusī mašīna iegrima, tāpēc bija nepieciešama otra mašīna pirmās izvilkšanai. Šajā brīdī saņēmām izsaukumu, ka deg kūla arī Meliorācijas mikrorajonā. Uguns nodzēšanai mums trūka cilvēku, tāpēc meklējām visus iespējamos palīgus,” stāsta A. Vējiņš. Viņš dzēšanas darbā iesaistīja arī dēlu Rihardu. Komandieris uzskata, ka gadījumā, ja šāda situācija atkārtosies, dzēšana notiks nevis izsaukumu rindas kārtībā, bet vajadzēs izvērtēt, kurš ugunsgrēks ir bīstamāks un kur var notikt lielāks posts.
Par degšanas vietu nepieciešama precīza informācija
Divas ugunsnelaimes saimniecības ēkās pagājušajā nedēļā izcēlās no ugunskura dedzināšanas. Viens ugunskurs bija aizdedzināts divu metru attālumā no klēts. It kā vajadzētu saprast, ka daudzgadīgā koka būve ir pamatīgi izžuvusi, tomēr saimnieki neņēma vērā — uguns dzirksteles iekļuva pažobelē, tāpēc ēkas jumts nodega. Otrā gadījumā ugunskurs aizdedzināts 20 metru attālumā no šķūņa, taču tajā dienā bija stiprs vējš. Saimnieki šo apstākli neņēma vērā, un dzirksteles itin viegli tika galā ar sauso būvi.
Pagājušajā nedēļā ir sastādīti trīs administratīvo pārkāpumu protokoli, kopš Lieldienām — pieci. Uzliktās soda summas būs zināmas pēc to izskatīšanas pašvaldību komisijās. Tieši Lieldienās viens protokols ir sastādīts Ēveles pagastā par pērnās zāles dedzināšanu ciemata centrā.
A. Vējiņš īpaši uzsver, ka paziņošanai par ugunsgrēku jānotiek, nododot pilnīgu informāciju. Nupat bija gadījums, kad kāds vīrs piezvanīja un sacīja, ka pagastā pie ezera deg, un nolika klausuli. “Šis cilvēks nepateica nedz ezera nosaukumu, nedz ceļu, pa kuru turp jādodas, nedz vietas nosaukumu vai citus ievērojamus orientierus. Tas apgrūtina pareizā maršruta izvēli un pieļauj iespēju nomaldīties. Noteikums ir tāds, ka ziņotājs nedrīkst nolikt klausuli, kamēr VUGD dispečeram ir jautājumi,” skaidro brigādes komandieris.
Zāles dedzināšana var kļūt par pašsadedzināšanās rituālu
Viņš vēršas pie pusaudžu vecākiem ar aicinājumu kontrolēt savas atvases, jo liela daļa kūlas ugunsgrēku ir bērnu roku darbs. Piemēram, svētdien Valkā, Vienības gatves rajonā, bija izsaukums dzēst kūlu. Ugunsdzēsēji nepaspēja atgriezties, kad no tās pašas vietas atkal saņēma ziņojumu par degšanu. A. Vējiņš zina, ka pusaudži ielej benzīnu puslitra plastmasas pudelēs, korķī izurbj caurumu, lai degvielu ērtāk izsmidzināt sausā zālē. Viņi aizdedzina, dažkārt cenšas noslēpties, lai redzētu ugunsdzēsējus darbā.
Svētdien Latvijā ir reģistrēti 480 ugunsdzēsēju izbraukumi, no tiem 301 reizi dega kūla, 88 gadījumos bija citi ugunsgrēki. Degot kūlai, bojā gājušas 28 ēkas un deviņas reizes izcēlušies meža ugunsgrēki.
Šogad, degot pērnajai zālei, bojā gājuši jau trīs cilvēki. Skarbi skan, bet tas izskatās pēc pašsadedzināšanās rituāla. Cilvēki nevēlas saprast, cik bīstama ir sausās zāles dedzināšana.
Atsauce: Svētdien Latvijā bija 301 izsaukums, lai dzēstu uguni kūlā. Šajā dienā nodega 28 ēkas.
