Vēstures avoti liecina, ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētas veselu nedēļu, vēlāk ierobežotas līdz trim dienām. Šogad Latvijā svētki ilgs četras dienas.
Vēstures avoti liecina, ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētas veselu nedēļu, vēlāk ierobežotas līdz trim dienām. Šogad Latvijā svētki ilgs četras dienas.
Pretēji Ziemassvētkiem, kas tiek daudzināti kā bagāti, Lieldienām tautas mitoloģijā ir nabadzības nokrāsa — uz pavasara pusi daļa ziemas krājumu jau beigusies. Galdā tika celti ēdieni lielākoties no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni parasti ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, piemēram, vārītas olas, zirņi un ziedainais rausis. Pastāv uzskats, ka, Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību un turību.
Neaizstājama svētku izdarība ir šūpošanās. Tas ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā un it kā palīdzot saulei iešūpoties, lai tai būtu vieglāk uzkāpt debesu kalnā. Piemērotākā vieta šūpoļu uzstādīšanai parasti bija augstā kalnā, lai tās ieraudzītu no liela attāluma. Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanos un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu un citas dāvanas. Šūpoles parasti sadedzināja, lai raganām nebūtu kur šūpoties.
Lieldienās olas jāēd tālab, lai cilvēks augtu veselīgs un apaļš kā ola.
