Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Eiropas Arheoloģijas dienu ietvaros gaismā ceļ Raunas pils arheoloģisko mantojumu

No 16. līdz 18. jūnijam Raunā īpašā goda vietā tika celta arheoloģija, atzīmējot Eiropas Arheoloģijas dienas. Šī tradīcija aizsākusies 2019. gadā Francijā, un nu jau otro gadu pēc kārtas arī Smiltenes novada Raunā tika svinētas Eiropas Arheoloģijas dienas. Šoreiz ikvienam interesentam bija iespēja piedalīties arheoloģiskajos izrakumos Raunas pilsdrupu teritorijā arheoloģes Sandras Zirnes vadībā, atsedzot Raunas pils priekšpils bruģi. Pasākumu organizēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sadarbībā ar Smiltenes novada pašvaldības Raunas muzeju un Raunas pagasta pārvaldi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

16. jūnijā notika svinīgā Arheoloģijas dienu atklāšana, izrakumu laukuma iemērīšana, arheoloģisko izrakumu dalībnieku instruēšana un tika uzsākti arī rakšanas darbi. Spītējot karstumam un putekļiem, diena pagāja ļoti veiksmīgi un tika atrastas arī pirmās senlietas  – gan 17.gs. monēta, gan arbaleta bultas dzelzs uzgalis, gan trauku lauskas, dzīvnieku kauli, dzelzs pieša fragments u.c. Izraktās zemes tika sijātas, lai nejaušām garām neapskrietu kāds vērtīgs atradums. Izrakumos piedalījās Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālisti, Smiltenes novada pašvaldības speciālisti, Raunas pagasta iedzīvotāji, kā arī interesenti no Valmieras, Smiltenes, Rīgas u.c. tuvākām un tālākām vietām. Lai gan senlietu atradumu nebija daudz, tomēr katrs atradums izraisīja patiesu sajūsmu racēju vidū.

17. jūnijā turpinājās arheoloģiskās izpētes darbi visas dienas garumā. Lielais karstums un sausums nebija šķērslis un izrakumi raisīja plašu apmeklētāju interesei, sākot no maziem bērniem līdz pat sirmgalvjiem. Arī darbi izrakumu laukumā tika pielāgoti katra spējām un varēšanās. Vakarā tika pabeigta priekšpils bruģa tīrīšana, kā arī sakārtots izrakumu laukums. Nozīmīgākie atradumi bija – dažāda veida trauku lauskas, māla pīpes kātiņu fragmenti, dzelzs jostas sprādze, galoda, bronzas plāksnīte u.c. Patiess prieks bija par tiem izrakumu dalībniekiem, kuri uz Raunu bija mērojuši tālāku ceļu, kā par raunēniešiem, kuri izrādīja patiesu interesi par pilsdrupās notiekošo. Īpašu pārsteigumu pašā vakarā sagādāja lietus, kurš skaisti noskaloja atklāto bruģi no dienas putekļiem.

18. jūnija rīta pusē ikvienam interesentam bija iespēja parunāt ar arheologiem par izrakumu gaitu un atrastajiem priekšmetiem, kā arī apskatīt tos un paturēt rokās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Paldies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, īpaši Sandrai Zirnei, ikvienam arheologam un izrakumu dalībniekam, kā arī Raunas pagasta pārvaldei par palīdzību saimniecisko jautājumu risināšanā!

Informāciju sagatavoja: Ieva Plētiena, Raunas muzeja vadītāja

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.