Bērni un ģimenes, kurām ir kādas problēmas un vajadzības, — tāda ir mērķauditorija Smiltenē atvērtajam Valkas rajona bērnu un ģimeņu atbalsta centram.
Bērni un ģimenes, kurām ir kādas problēmas un vajadzības, — tāda ir mērķauditorija Smiltenē atvērtajam Valkas rajona bērnu un ģimeņu atbalsta centram.
Kopš centra dibināšanas pērnā gada 1. jūlijā tur strādā arī psiholoģe Sandra Ozoliņa. Viņa konsultē gan bērnus, gan pieaugušos.
Iestādes darbību finansē Valkas rajona padome. “Centrs izveidots ar domu, lai palīdzētu ģimenēm un bērniem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Tādēļ arī mans uzdevums ir strādāt ar cilvēkiem, kuri te nokļuvuši kaut kādu iemeslu dēļ,” skaidro S. Ozoliņa.
Iestādei ir vēl citi darbības virzieni. Piemēram, centrā šā gada sākumā atvēra mazuļu skolu, kurā nodarbības vada S. Ozoliņa un sociālā pedagoģe Elita Tilčika.
Aizvadītā gada nogalē centrs organizēja nodarbību ciklu “Bērnu emocionālā audzināšana” ar mērķi palīdzēt vecākiem saskatīt problēmas, ja tādas ir, un mēģināt palīdzēt tās risināt.
Pamatu ieliek pirmajos sešos gados
“Jautājums par bērna emocionālo audzināšanu ir ļoti svarīgs un nozīmīgs,” uzskata Sandra Ozoliņa, “jo tieši pirmie seši dzīves gadi ir ļoti svarīgi. Tas, kas šajā vecumā tiek ielikts bērnā, pēc tam kalpo par pamatu viņa tālākai attīstībai. Varbūt ne vienmēr vecāki to apzinās.
Jautājums ir arī par to, cik daudz laika viņi ir gatavi veltīt sava bērna audzināšanai. Vecāki mūsdienās ir ļoti aizņemti. Viņu laiks ir piepildīts, un bieži bērns paliek nedaudz malā. Mammām un tētiem ir ļoti maz brīvu brīžu, kurus viņi pilnībā veltītu tikai savam bērnam. Tas nozīmē nevis to, ka es mazgāju traukus un reizē runājos, bet nodarbojos tikai un vienīgi ar savu bērnu, turklāt ar vienu, nevis ar vairākiem dēliem un meitām vienlaikus.
Iespēju rast laiku savam bērnam piedāvājam mazuļu skolā, kuru apmeklē vienu līdz divus gadus veci bērni. Nodarbības notiek reizi nedēļā. Mazuļu skolas galvenie mērķi ir: dot vecākiem iespēju nedalītai uzmanībai pret saviem bērniem, pilnveidot bērna emocionālo pasauli, attīstīt viņa ritma izjūtu, veicināt fizisko attīstību, attīstīt uzmanības noturību un koncentrēšanās spēju, veicināt valodas attīstību un attīstīt sociālās prasmes. Bērni tiek sagatavoti arī bērnudārzam.
Mazuļu skolā māmiņas pašas darbojas ar saviem bērniem. Tas notiek mērķtiecīgi, lai nodarbošanās būtu pamācošas un vērstas uz bērna attīstību, lai māmiņas apgūtu dažādas spēles un rotaļas, kas veicina šo attīstību. Tas, kā dzīvoties un spēlēties ar savu bērnu, visiem nenāk pats no sevis.
Pašlaik mazuļu skolā pieteikušies 14 bērniņu. Vasarā nodarbības pārtrauksim un jaunajā mācību gadā turpināsim, domājams, ar jaunu grupiņu.”
Atrodas tuvu ģimenes problēmām
S. Ozoliņa centra apmeklētājus konsultē arī individuāli. Cilvēki par iespēju saņemt psihologa konsultācijas uzzina cits no cita. Nāk gan pieaugušie, gan arī bērni.
Psiholoģe secina, ka bērniem galvenās problēmas ir, piemēram, bailes vai nevēlēšanās iet uz skolu, attiecību problēmas ar vienaudžiem, grūtības mācību vielas apgūšanā. Ir arī daži pusaudži, kuri aizrāvušies ar alkoholu.
Pieaugušie nāk ar savām problēmām. Cilvēkam dzīvē radušies sarežģījumi, viņš nejūtas pietiekami varošs tās atrisināt un grib parunāties, konsultēties ar psihologu.
Rinda pie psihologa kabineta durvīm rajona bērnu un ģimenes atbalsta centrā pagaidām neveidojas. “Cilvēki vēl nav tik aktīvi, lai meklētu palīdzību ārpus savas ģimenes,” pieļauj S. Ozoliņa.
“Psihologs atrodas diezgan tuvu visām problēmām, kuras notiek ģimenē,” viņa skaidro. “Ne vienmēr cilvēks ir gatavs ar tām dalīties. Reizēm vecāki ļoti labi saprot, ka bērnam ir problēmas un tās vajadzētu risināt, taču jūt, ka tas skars ģimeni un varbūt nāks gaismā lietas, kuras negribētos atklāt. Protams, mūsu darbā pastāv konfidencialitāte. Taču cilvēks varbūt pat sev nav gatavs pateikt skaļi, kas viņu nomāc.”
Dzīvi mainīt jāvēlas pašam
Psihologa konsultācija nav arī tūlītējas iedarbības pote. “Cilvēki varbūt domā, ka aizies pie psihologa vienu, divas, trīs reizes un tas kaut ko atrisinās,” skaidro S. Ozoliņa.
“Reti ir gadījumi, kad pietiek ar niecīgu konsultāciju, lai palīdzētu. Patiesībā tas ir ilgs, nopietns darbs. Cilvēkam vajag vēlēšanos pašam kaut ko mainīt savā dzīvē. Psihologs viņa vietā to neizdarīs. Psihologs nevar iedot ne zāles, ne recepti, kā dzīvot. Viņš palīdz cilvēkam paskatīties uz savu dzīvi nedaudz citādāk un dot redzējumu, ko var darīt un ko var mainīt,” piebilst psiholoģe.
Cilvēki, kuri vēlas saņemt psihologa konsultācijas Valkas rajona bērnu un ģimenes atbalsta centrā, sīkāku informāciju var iegūt pa tālruni 4774962. Centrs atrodas Smiltenē, Galdnieku ielā 10.
