25. martā politiski represēto atceres mītiņā Strenču dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens pulcējāmies no Strenču un Smiltenes apkārtnes, Rīgas, Siguldas, Valmieras un citām vietām.
25. martā politiski represēto atceres mītiņā Strenču dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens pulcējāmies no Strenču un Smiltenes apkārtnes, Rīgas, Siguldas, Valmieras un citām vietām. Esam kādreiz bijuši Valkas rajona iedzīvotāji.
Akmenī kalts: “Nekas nav aizmirsts…” Noziegumam nav un nevar būt noilguma. 1949. gadā pārdzīvoto nevar aizmirst, bijām tikai bērni, nācās pārciest badu, aukstumu apsaldējumus, smagu darbu, neiegūtu izglītību, zaudētu veselību un dzimto dzīvesvietu.
Gulst ziedi pie pieminekļa, deg svecītes. Asaras acīs, klusi pieminam tos, kas atgriezušies no izsūtījuma, vecākus, kuri jau mūžībā. Runā un ziedus noliek Stenču pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Esīte, mācītājs Raitis Jākobsons, “Daugavas vanagu” pārstāvis represētais Jūlijs Ārens, TB/LLNK pārstāve Velga Graumane, arī tēvzemieši katru gadu pagodina ar savu klātbūtni. Diemžēl nekad laiku nav atradusi rajona vadība.
Pēc mītiņa devāmies uz kultūras namu, sēdāmies pie bagātīgiem galdiem, kas, klāti ar baltiem galdautiem, liecināja par lielu cieņu. Koncertu sniedza ansamblis “Gaujmalietes”, noskatījāmies filmas “Ardievu, 20. gadsimt!” fragmentus.
Izklīstam, lai tiktos pēc gada. Lielu, lielu paldies sakām atceres mītiņa organizatoriem Strenču pilsētas domes priekšsēdētājai Ingai Esītei, pagastu vadītājiem, mācītājam Raitim Jākobsonam un Velgai Graumanei, kultūras nama darbiniecei Daigai Beitikai, pūtēju orķestrim, ansamblim “Gaujmalietes”, visiem, visiem, kas dalīja bēdu smagumu ar mums.
Represēto vārdā
Valda Tora Siguldā
