Kāpēc tu mani tā moki?
Kāpēc tu mani tā moki?
Es tev ticēju, mīlēju, atklājos pilnībā,
tu zināji to, ko nezin” neviens.
Tu biji tik jauka un maiga…
Man pietrūkst tavu saldo skūpstu
un maigo glāstu…
Es nevaru bez tā dzīvot…
Kāpēc tu mani tā moki?
Tu teicies, ka tev ir labi kopā
ar mani…
Tu biji kā bizoņu bars.
Tie skrien tev virsū, kad sasniedz,
tad pārskrien pāri,
iemīdot zemē kā sīku šķērsli.
Kāpēc tu mani tā moki?
Vai tiešām tā vajadzēja?
Kādēļ tu aizgāji neko nepaskaidrojot?
Kādēļ salauzi manu sirdi?
Bez tevis man sirds ir tukša,
tā deg aiz ilgām pēc tevis…
Kāpēc…?
Kāpēc…?
Kāpēc…?
Čatiņš
