Pēc janvāra vētras mežos sākās plaša apjoma mežizstrādes darbi, lai sazāģētu un aizvestu vēja notriektos un izkustinātos kokus.
Pēc janvāra vētras mežos sākās plaša apjoma mežizstrādes darbi, lai sazāģētu un aizvestu vēja notriektos un izkustinātos kokus. Īpaši aktīva cirsmu kopšana kļuvusi tagad, kad dienas palikušas garākas un netraucē ziemas sals, tomēr dažus privāto zemju īpašniekus satrauc, ka mežu apsaimniekotāji nozāģētos kokus bez saskaņošanas krauj uz viņu zemes.
Valkas pagasta “Kalnslīpju” māju saimniece Valentīna Aržanova stāsta, ka mežizstrādātāji, neprasot viņai atļauju, bija sakrāvuši baļķu grēdas uz viņas pļavas apmēram hektāra platībā.
“Mani par to iepriekš neviens neinformēja. Kādu dienu tikai ieraudzīju, ka pļavā stāv sakrauti baļķi. Netālu no manas mājas atrodas mežs, kur koku cirtēji strādā. Kad sāku interesēties, no kurienes zāģētāji ir, uzzināju, ka viņi ir no Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM). Pateicu, ka man atļauju neviens nav prasījis un tā nedrīkst rīkoties. Vēlāk ieradās firmas pārstāvji, atvainojās un piedāvāja parakstīt līgumu. To gan parakstīju tikai tad, kad biju ierakstījusi papildinājumus, jo līgumā nebija minēts ne manas zemes izmantošanas ilgums, ne iznomājamā platība. Bija jāprecizē vēl citas lietas, piemēram, par teritorijas sakopšanu pēc koku aizvešanas. Uzskatu, ka šie jautājumi jārisina, ievērojot arī zemes īpašnieku tiesības,” saka V. Aržanova. Viņa vēlējās uzzināt, vai mežizstrādes veicējiem ir paredzēta kāda administratīvā atbildība, ja viņi pēc savas iniciatīvas noliek kokus uz cita zemes.
“Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka pie minētās mājas mežā strādājuši LVM biznesa struktūras “LVM apaļkoksnes piegādes” darbinieki. “LVM apaļkoksnes piegādes” Vidzemes iecirkņa vadītājs Vilnis Svīķis apliecina, ka LVM, ja rodas nepieciešamība uz laiku pie meža novietot nozāģētos kokus vai izmantot privāto zemi nokļūšanai līdz cirsmai, par to slēdz līgumu ar šo platību īpašnieku. “Par konkrēto gadījumu neesmu informēts, tādēļ to nevaru komentēt, taču noskaidrošu, kas tur noticis. Jāatzīst, ka ne vienmēr īpašnieki ir sastopami. Daļa dzīvo pavisam citur. Tomēr parasti, ja rodas nepieciešamība uz laiku izmantot kāda saimnieka zemes platību, ar īpašnieku vienojamies un noslēdzam līgumu par viņa zemes izmantošanu. Ja koki ir pārdoti kādam pircējam, tad viņam atgādinām, lai par baļķu novietošanu pie meža viņš lūdz atļauju attiecīgās zemes platības īpašniekam,” saka V. Svīķis.
Valkas virsmežniecības virsmežzinis Andrejs Valdēns informē, ka Meža dienests kā trešā persona divu pušu attiecībās nejaucas. “Par platību izmantošanu savstarpēji jāvienojas meža apsaimniekotājam un zemes īpašniekam. Ja zemes īpašnieku kaut kas neapmierina, viņš var vērsties tiesā. Tomēr šaubos, vai šoziem, kad laukus klāj bieza sniega kārta, ar tehniku zemei iespējams radīt kaitējumu. Pēc manām domām, līguma noslēgšana par zemes izmantošanu ir goda lieta. Ja rodas vajadzība kokmateriālus novietot uz cita zemes, noteikti jāatrod tās saimnieks un par to jāvienojas,” saka A. Valdēns.
