Akmens sašķeļ vilni sīkās drumstalās.
Akmens sašķeļ vilni
Sīkās drumstalās.
Krastā dejo velni,
Kājās pastalas.
Es pametu šo sēkli,
Jo man te apnicis.
Kaut arī plosās viļņi,
Man jāaizver akacis.
Atkal tumsā maldos,
Uz sēkļiem domāju:
Kur lai tālāk dodos,
Ko lai dungoju.
Šai jūrā nakts ir auksta,
Nav līdzi matracis.
Velni drēbes rausta,
Ņem, kas man atlicis.
Siltumu man krūtīs
Jau vējš ir izpūtis,
Un vienu bālu ogli
Vien tas ir atstājis.
Ledu matu galos
Man salna iepina,
Un tālumā deg logos
Maza gaismiņa.
Jānokāpj no sēkļa
Un jāpeld virzienā,
Kur jūra paliek sekla,
Kur nedaudz siltuma.
Bet velni krastā dejo
Un mētā cigārus.
Tur melni putni lido
Un knābā lupatas.
Ir jāiet uz to gaismu,
Kas tālumā tur mirdz,
Kaut viļņi elpo gaisu
Un velni ļauni ņirdz.
Jau kuģi iepeld ostā,
Un sēklis tālumā,
Vien mani maiga gaisma
Zem priedes ieaijā.
23.11.2005.
