Dienu no dienas šīs četras sienas, nolādētās četras sienas.
Dienu no dienas šīs četras sienas,
Nolādētās četras sienas,
Gribu bēgt no tām,
Nav spēka, nav gribas.
Lūdzu, ļaujiet man iet,
Zemes likumi, ļaujiet man iet,
Aiziet nebūtībā ļaujiet,
Pārvērsties par pelniem,
Par krastmalas putām,
Par vēju vēlos pārtapt.
O, zemes likumi, ļaujiet
Man lidot
Kā putnam ar vaska spārniem
Pret sauli,
Ļaujiet maniem spārniem izkust Un tad krist jūras dzīlēs ļaujiet.
Ak šīs četras sienas ar saviem
likumiem.
Šīs nolādētās četras sienas
Man liek rakstīt šīs rindas
Un vēl daudzas,
Daudzas tiks sarakstītas,
Tāpat kā tika sarakstītas pirms
tam.
Ak zemes likumi, ļaujiet man bēgt,
Bēgt nebūtībā.
Ļaujiet pārvērsties par lietus lāsi
Un nomirt uz mīļotā lūpām
Lietainā dienā — ļaujiet.
Ak ļaujiet, es jūs lūdzu,
ļaujiet…
Alita
