Dodoties deklarēt savu dzīvesvietu, personai jāuzrāda pase un jāiesniedz aizpildīta dzīvesvietas deklarēšanas veidlapa. Ja jādeklarē nepilngadīgu bērnu dzīvesvieta, jāuzrāda viņu dzimšanas apliecības.
Dodoties deklarēt savu dzīvesvietu, personai jāuzrāda pase un jāiesniedz aizpildīta dzīvesvietas deklarēšanas veidlapa. Ja jādeklarē nepilngadīgu bērnu dzīvesvieta, jāuzrāda viņu dzimšanas apliecības. Dzīvesvietas deklarēšana ir bez maksas.
“Dzīvesvietas deklarācija jāiesniedz pašvaldībai vai tās iestādei, kuras administratīvajā teritorijā ir jaunā dzīvesvieta. Dzīvesvieta jādeklarē personām, kuras maina dzīvesvietu, un personām, kuras līdz šim dzīvojušas bez reģistrētas dzīvesvietas. Ja tiek mainīta dzīvesvieta, tā jādeklarē mēneša laikā,” informē Valkas pilsētas domes Dzīvesvietas reģistrācijas nodaļas galvenā speciāliste Tamāra Rolmane. Šāgada trijos mēnešos Valkas pilsētas domes Dzīvesvietas reģistrācijas nodaļā dzīvesvietu deklarējušas jau 90 personas.
Deklarācijā jānorāda dzīvesvietas deklarētāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, iepriekšējās dzīvesvietas adrese un tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā. Sniegto ziņu patiesumu personai jāapliecina ar parakstu.
Lai deklarētu dzīvesvietu, pilnvarotā persona uzrāda pilnvarojumu, savukārt nepilngadīga persona — dzimšanas apliecību. Ja nepieciešams, persona aizpilda pielikumu par saviem nepilngadīgajiem bērniem un, ja ir vēlme, sniedz informāciju arī par savām papildu adresēm, norādot tās gan citās pašvaldībās, gan ārvalstīs. Pēc deklarācijas saņemšanas Dzīvesvietas reģistrācijas nodaļa pārbauda deklarācijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, deklarācijā norādīto ziņu atbilstību personas uzrādītajiem dokumentiem, kā arī ziņu atbilstību iedzīvotāju reģistrā un Valsts adrešu reģistrā iekļautajai informācijai, personas reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, ziņu esamību par iepriekšējo deklarēto dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā un adreses esamību Adrešu reģistrā.
“Pašvaldība var pieņemt lēmumu anulēt deklarācijā minētās ziņas, ja konstatē, ka tās ir nepatiesas vai arī personai zudušas tiesības dzīvot deklarētajā dzīvesvietā,” norāda T. Rolmane.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem pērn Latvijā savu dzīvesvietu deklarējušas 156984 personas, dzīvesvietas deklarācija anulēta 7970 personām, kurām deklarēšanai šajā adresē zudis tiesiskais pamats, bet 305 personām dzīvesvietas deklarācija anulēta par nepatiesu ziņu sniegšanu.
