Šovasar Valkas novada domes rīkotajā konkursā par sakoptāko dzīves un darbavietu žūrijas komisija atklāja daudz sakoptu un ziedos grimstošu lauku sētu, bet jāatzīst, ka ar krāšņiem dārziem var lepoties ne tikai lauku māju saimnieki.Kā ziedošas un krāsainas oāzes vietām acis piesaista arī pilsētnieku glīti iekārtotie māju pagalmi un dārzi. Valkā tāda ir Dagnijas un Ādama Ozoliņu māja Ceriņu ielā. Priecē gan dzīvojamās ēkas apdare, gan plašais ar košumkrūmiem un puķēm bagātais dārzs.Tas nav radies uz burvju mājiena. Dagnija stāsta, ka aiz dažādu krāsu ziediem slēpjas 20 gadu darbs. “Ik gadu kaut ko iedēstu vai iesēju no jauna, papildinu mauriņu ar kādu jaunu dekoratīvo augu, košumkrūmu, bet dobes – ar citādas krāsas puķēm, un tā – solīti pa solītim – veidoju uz priekšu dārzu,” stāsta D. Ozoliņa.Vienīgais un galvenais hobijsCits nopūstos vien, iedomājoties tās stundas, kas jāpavada ar lāpstu vai kapli dārzā. Dagnija gan atzīst, ka uz sava dārziņa veidošanu tiekusies visu laiku, jo viņas vaļasprieks ir tikai un vienīgi rosīšanās dobēs. “Pirms daudziem gadiem mums bija dzīvoklis un tad, kad sāka veidoties mazdārziņu kooperatīvs, nolēmu tajā iestāties, lai iegūtu kādu placīti zemes, kur pati varētu būt saimniece. Taču paziņa pierunāja šeit iegādāties zemi mājas būvei, jo tieši toreiz te bija brīvs viens apbūves gabals. Ar vīru padomājām un nolēmām celt paši savu māju. Tās celtniecībā galvenais darītājs bija Ādams, bet es biju saimniece dārzā,” stāsta Dagnija. Gan māja uzcelta, gan sēta iekārtota tikai ar pašu saprašanu un uzņēmību.Viss sācies ar veco ābeliSaimniece redz, ka vēroju vecu un kuplu ābeli pagalmā un paskaidro – ar to arī viss sācies. “Tā te ir palikusi no kādreizējā pamatskolas ābeļdārza. Nemaz nezinu, cik tai gadu, bet ābele ir tik vareni un skaisti izpletusi zarus uz visām pusēm, ka nolēmu to saglabāt. Lai ir kā dabas dāvāts lietussargs dārzam. Sāku ap ābeli veidot dobes, sēt un stādīt puķes, lai tam lietussargam būtu arī ko sargāt,” smej dārzkope.Dagnijai pavasaris, vasara un rudens ir aktīvs darba laiks, bet ziema – ieceru un ideju radīšanas periods. “Ziemā sēžu pie loga un domās plānoju, ko un kā varētu darīt pavasarī. Pagājušajā ziemā man nelika mieru pagalma mala ielas pusē. Tur bija tikai zālājs, bet gribēju, lai tas nebūtu tik vienmuļš. Pavasarī izveidoju apaļu dobi un iesēju balzamīnītes. Izskatījās ļoti skaisti. Tagad man mauriņā pie ielas ir arī košumkrūms ar sarkanām lapām. Nezinu, kā to sauc, jo iegādājos tādēļ, ka patika. Ar mani tā ir. Ja kādā kokaudzētavā ieraugu skaistu augu, tad ņemu tik ciet, dažkārt pat nenoskaidrojot tā nosaukumu un izcelsmi. Vispār nekādas grāmatas par dārzu iekārtošanu neesmu īpaši studējusi. To veidoju pēc saviem ieskatiem tā, lai dārzs sniegtu prieku mums pašiem,” skaidro Dagnija. Turklāt, ja viņa ir iedomājusies kādu augu vai koku savā dārzā, tad, kā saka pati Dagnija, viņa gatava iet caur uguni un ūdeni, lai to iegūtu. “Tā man iznāca ar gobu. Ļoti vēlējos to redzēt savā sētā un tikmēr nelikos mierā, kamēr Strenču kokaudzētavā to izdevās nopirkt. Tur ieraudzīju arī skaistu dekoratīvo lazdu un, daudz nedomājot, nopirku arī to. Tagad man dārzā aug abi šie koki,” saka Dagnija.Par skaistiem ziediem arī jācīnāsAr citiem košumkrūmiem saimniece norobežoja dārzu no pagalma mauriņa. “Izdomāju, ka tāds košs un daudzkrāsains norobežojums izskatīsies ļoti jauki un vienlaikus būs arī skaidrs, kur sākas dārzs un kur pagalms,” saka dārzkope.Netrūkst arī problēmu, kuru novēršana diezgan bieži liek palauzīt galvu, lai atrastu pareizo atrisinājumu. Te begonijām uzmetas miltrasa, te balzamīnītēm lapiņas sāk melnēt. Arī kukaiņiem patīk pakaitēt ziediem. Ar visu jātiek galā, lai dārzs nezaudētu košumu. “Tagad upenēm un jāņogām rudenī uzkaisu pelnus, un tas palīdz. Ogulājiem vairs neskādē ne kaitēkļi, ne slimības,” atzīst Dagnija.Saimniece atklāj, ka viņai nav tik būtiski, kādas tieši puķes audzēt kopā vienā dobē, bet galvenais, lai būtu krāsainība. Ka to ir izdevies panākt, rāda vēl rudenī redzamie zilzaļi, dzelteni un sarkani ziedi līdzās citas citam. Dārzs sniedz relaksācijuDārzā ir iekārtots arī gaumīgs atpūtas stūrītis ar dārza kamīnu. Pie tā var apsēsties un baudīt izveidoto skaistumu. “Šajā atpūtas vietā parasti arī svinam Jāņus. Tādēļ mums kamīna tuvumā gar saimniecības ēku ir sastādītas papardes, lai līgotājiem tās būtu labi redzamas un viņi atcerētos, kas Jāņos ir galvenais,” ar humoru nosaka dārza saimniece.Viņa gan piebilst, ka darbs šajā dārzā nav viegls. Zeme ir mālaina un smaga, bet palīdz tas, ka puķu audzēšana ir viņas vaļasprieks. “Ja šis darbs sniedz prieku, un tā tas ir, tad efekts ir pilnīgi citāds. Jūtu nevis nogurumu, bet atgūstu enerģiju un dzīvesprieku,” apliecina D. Ozoliņa. Ikdienas darbs Dagnijai nav no vieglajiem. Viņa SIA “Valkas namsaimnieks” ir pāradu piedziņas speciāliste, tādēļ ne vienmēr sarunas ar cilvēkiem ir patīkamas. Jāuzklausa dažādi likteņstāsti, dažkārt jādzird arī nepelnīti pārmetumi. “Ja man nebūtu dārza, tad nezinu, ko iesāktu. Pie puķēm varu relaksēties, nomierināties un atgūt spēkus. Dārzs man palīdz, nevis nogurdina,” saka Dagnija.Nākotnē sētā augs viršiNākotnē viņa ir iecerējusi kopā ar dzīvesbiedru virs dārza kamīna izveidot nojumi, lai dārzā varētu atrasties arī lietus laikā. “Vasarā vispār es tikpat kā nesēžu istabā. Tiklīdz esmu no darba mājās, tā dodos uz dārzu un tajā rušinos līdz vēlai tumsai. Nākamgad gribu īstenot kārtējo ieceri. Esmu nolēmusi izveidot plašu viršu dobi. Jau tagad iztēlē redzu mauriņa vidū ziedam viršus un zinu, ka nenorimšos, kamēr to nebūšu izdarījusi. Tā dārzs atkal mainīsies un kļūs mazliet citāds,” skaidro D. Ozoliņa.Var tikai vēlēties, lai šāds vaļasprieks būtu iespējami lielākam cilvēku skaitam. Tad visa pilsēta veidotos par krāšņu dārzu, bet skaista vide izdaiļo arī cilvēka dvēseli.
