Pēdējos gados situācija Latvijas laukos ir vērtējama kā dramatiska, ko atzīst gan dažādi eksperti, amatpersonas, gan paši iedzīvotāji. Lauki strauji noveco, jaunie labākajā gadījumā pārceļas uz dzīvi pilsētās, vēl vairāk ir tādu, kas iespējas meklē ārvalstīs. Pretstatus tam, ka daudzus pārņem pesimisms, Smiltenes novada Grundzāles pagasta iedzīvotāji aizvien vairāk uzmanību pievērš dzīves kvalitātes celšanai.
Pirms diviem gadiem, kad aptuveni desmit domubiedru no Grundzāles pagasta dibināja biedrību “Grundzāle 2010”, skaidri apzinājās, ka tas nav tikai formāli, jo rūpēja radīt labvēlīgu vidi ap sevi. Aizvien vairāk vārdu pārvēršas darbos, ko sabiedriskā kārtā pēc pašu iniciatīvas veic iedzīvotāji. Jau senāk sarunā ar “Ziemeļlatviju” Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece teica, ka kopš novadu izveides cilvēki vairāk solidarizējas kopīgiem mērķiem.Negaida, bet iet un daraGrundzālei cauri tek Palsas upe, kuras krasti bija aizauguši, toties ainava skaista. Vairāki domubiedri tolaik pamanīja, ka šo vietu varētu pārvērst par vienu no infrastruktūras objektiem pagastā. Negaidot palīdzību no malas, viņi ģenerēja idejas, uzrunāja vēl citus pagasta esošos un bijušos iedzīvotājus, kas arī bija gatavi sniegt savu artavu. Kā stāsta A. Zvejniece, daudzi paguvuši novērtēt Palsas krastos izveidoto dabas taku, kas ir vietējo iedzīvotāju lolojums. Iespējams, ne vienam vien likās pārdroša un neīstenojama iecere par estrādes būvniecību no pilnīgas nulles laikā, kad visur tiek ierobežoti līdzekļi. Taču aizbraucot uz Grundzāli, turpat ciemata centrā, upes krastos uzsākti būvniecības darbi estrādes vēsturiskajā vietā. Biedrība “Grundzāle 2010” brīvdienās rīkoja talkas, lai sākotnēji šo vietu sakoptu, kā arī rakstīja projektu par brīvdabas estrādi. “Mūsu mērķis ir radīt labvēlīgu vidi iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespēju paplašināšanai un dažādot aktīvās atpūtas objektu infrastruktūras izveidi. Mēs esam spara pilni!” saka Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja.Piesaista arī Eiropas nauduIeceru īstenošanai nepietiek vien ar apņēmību un darba sparu, vajadzīgi arī finansiālie ieguldījumi. Bez savas privātās ieguldītās naudas un sponsoru (visbiežāk cilvēki, kam ir vai bijusi saikne ar pagastu) atbalsta, grundzāliešiem izdevies piesaistīt arī Eiropas naudu. Projekta “Grundzāles brīvdabas estrāde” īstenošana kļuva iespējama piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu. Projekta ietvaros paredzēts uzbūvēt estrādes ēku ar jumtu un palīgtelpām pēc arhitektes Sarmītes Spuldzenieces izstrādāta projekta. Atbilstoši pašvaldības izsludinātajam iepirkumam un tā rezultātam būvdarbus veic SIA “Warss+”.Uzņēmuma būvkonstrukciju montētājs Intars Šķēls “Ziemeļlatviju” informē, ka darbi uzsākti pagājušajā nedēļā. “Ir noņemta grunts virskārta un tiek veidoti pamati divos līmeņos, pēc tam klāsim iekšā betonu. Darba gaitā šķēršļu nav, jo apakšā ir laba grunts. Pamati noteikti būs izturīgi un kalpos ļoti ilgi. Kad pabeigsim šos darbus, mums būs apmēram pusotrs mēnesis laika, lai uztaisītu estrādi. Tā sastāvēs no koka, mūra un metāla,” norāda I. Šķēls.Patlaban trūkst līdzekļu deju grīdai un teritorijas labiekārtošanai, taču idejas ir. Arī turpmāk kāds izlīdzēs ar materiāliem, cits – ar savām amata prasmēm. Kā novērojusi “Ziemeļlatvija”, arī citos Smiltenes novada pagastos iedzīvotāji ir apjautuši, ka viņi paši veido vidi sev apkārt un par to jūtas atbildīgi.Viss notiek!Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis nupat trīs dienas viesojies novada pagastos. Par redzēto viņš ir gandarīts. “Vismaz mūsu pagastos cilvēki nav pesimistiski. Iepriecinoši, ka lauku skolās skolēnu skaits ir stabils, savukārt bērnudārza grupiņās palielinās. Masveidā iedzīvotāji negrasās aizbraukt,” novērojis A. Mežulis.Viņš par nozīmīgu uzskata pašvaldības sadarbību ar laukiem, un otrādi, kas atspoguļojas, piemēram, Grundzāles gadījumā. Viņš iesaka citām pašvaldībām nenoraidīt, bet ieklausīties un iedziļināties lauku ļaužu idejās, jo katrā no tām ir kāds grauds, kas ir apspriešanas vērts.Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs uzskata, ka runas par laukos valdošo pesimismu ir nevajadzīgi sacelta ažiotāža, par ko viņš pats pārliecinājies. “Nē, nav tā, ka laucinieki visu gatavu gaida no pašvaldības. Mums ir spēcīgi un darbīgi zemnieki, par ko varēja pārliecināties novada svētkos. Cilvēki ir noskaņoti strādāt paši. Protams, ir tādi, kas apzināti tēmē uz sociālajiem pabalstiem. Ir izveidojusies tāda šķira, kuriem darba tikumi ir zuduši. Taču kopumā viss notiek un kopējās intereses tiek pārstāvētas. Runā jau tikai tie, kas negrib strādāt,” laikrakstam saka K. Albergs.◆
