Kaut arī otrdien no rīta puses lija, tomēr uz Valkas – Virešu ceļa pie Gaujas tilta ik pēc mirkļa piebrauca kāda automašīna ar talciniekiem.
Kopā pulcējās Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes administrācijas, Meža dienesta un Igaunijas Vides pārvaldes darbinieki, lai ar cirvjiem, motorzāģiem un trimeriem Gaujas parkveida pļavās ap simtgadīgiem ozoliem nozāģētu krūmus, tā veicinot šo dižkoku un ar bioloģisko daudzveidību bagāto pļavu saglabāšanos.Īsteno projektu “Zaļais koridors”Tā dabas aizsargājamā apvidū “Ziemeļgauja” sākās pirmā talka, kas tika organizēta Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta “Zaļais koridors” ietvaros. Projekta vadītāja Sandra Ikauniece talciniekus pārliecinoši mierināja, ka Dievs neļaus ilgi līt, jo veicamais darbs ir Viņam patīkams, un galu galā tā arī notika. Laiks noskaidrojās, un talcinieki devās Gaujas pļavās.S. Ikauniece “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka projekts paredz gan dabas vērtību inventarizāciju pierobežas reģionā, gan praktiskus pasākumus unikālo pļavu saglabāšanā. “Aizsargājamais apvidus “Ziemeļgauja” ir vairāk izpētīts, bet diezgan maz ir informācijas par bioloģiskās daudzveidības sastāvu Veclaicenes, Alūksnes un Apes pusē. Projekta “Zaļais koridors” ietvaros ceram pamatīgāk izpētīt šīs teritorijas un iegūt par tām plašāku informāciju. Apvidus “Ziemeļgauja” saglabāšanā jau ir īstenots viens apjomīgs projekts, un tagad “Zaļā koridora” ietvaros tas tiek turpināts. Pašlaik veicam vienu no projekta uzdevumiem – rīkojam talkas Gaujas pļavu saglabāšanā. Esam aicinājuši palīgā Meža dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistus un visus, kam mīļa un tuva Latvijas daba. Šajā apkārtnē pie Gaujas cilvēki jau sen ir izmantojuši ganībām pļavas. Ritot laikam, vietām saimnieciskās aktivitātes ir samazinājušās un pļavas sākušas ieaugt krūmos. Tos tagad talkās izcirtīsim,” skaidro S. Ikauniece.Saskaita 200 orhidejuPēc nelielām brokastīm vīri ņem motorzāģus un trimerus un sāk zāģēt krūmus pie viena no lielajiem ozoliem, lai dižkoks no visām pusēm būtu saules apgaismots, bet sievas nozāģētos krūmus krauj kaudzēs. Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas vecākā valsts inspektore Rūta Zepa stāsta, ka pēc bioloģiskās daudzveidības minētajā apvidū parkveida pļavas ir vienas no labākajām Ziemeļvidzemes reģionā. “Pirms kāda laika kādā gluži nelielā pļavas platībā – apmēram 1,2 hektāros – saskaitījām apmēram 200 orhideju,” kā piemēru min R. Zepa. Viņa piebilst, ka agrāk, lai saglabātu ainavu ar pļavām, Dabas aizsardzības pārvalde slēdza līgumus ar zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem un par platību kopšanu maksāja, bet, samazinoties finanšu līdzekļiem, tagad pļavu atjaunošana notiek, izstrādājot un īstenojot dažādus projektus.Sabraukušie talcinieki atzina, ka šo darbu veic ar prieku, jo tā tiek saglabāta senā Latvijas ainava. “Pati esmu no Valmieras, bet šeit – aizsargājamā apvidus “Ziemeļgauja” teritorijā – man dzīvo brālis. Es visu mūžu esmu nostrādājusi Meža dienestā, varbūt tādēļ man dabas saudzēšana ir asinīs. Uzzinot par talku, nolēmu piedalīties, jo kas gan par mūsu dzimtenes dabu vēl rūpēsies, ja ne mēs paši,” saka talciniece Rudīte Gulbe. Talkas parkveida pļavu sakopšanā turpināsies. Sestdien, 15. septembrī, talka notiks Valkas pagasta zemnieku saimniecībā “Krastiņi”. Tās laikā ap dižozolu stumbriem to lejasdaļā talcinieki apliks metāla sietus, lai pasargātu kokus no bebriem.
