Mārīte Pommere * * *Kāds brīdis vientulībai,Lietus lāsēm ritot,Liels, dzeltens mēnessTumšās debesīs.Tur viena kļavas lapaSitas loga rūtīUn viena krūzeKafijai uz plīts.Ar pelēcīgu šalliAizklāj vakars logu,Bet svece svečturīKā sapinusies deg.Viss pāriet,izmainās,Tver spalvu mana roka -Kāds nomaldījies vārdsLiek skanēt dvēselei.
Noskaņa
00:00
13.09.2012
76