Veselības ministrija kopā ar ģimenes ārstiem sākusi aprēķināt, cik daudz naudas būtu vajadzīgs, lai no valsts budžeta ģimenes ārstiem segtu transporta izdevumus par došanos mājas vizītēs.
Veselības ministrija kopā ar ģimenes ārstiem sākusi aprēķināt, cik daudz naudas būtu vajadzīgs, lai no valsts budžeta ģimenes ārstiem segtu transporta izdevumus par došanos mājas vizītēs.
Valkā strādājošais ģimenes ārsts Valdis Ķiris informē, ka viņš par šādu ministrijas pasākumu informāciju vēl nav saņēmis. Pilsētā praktizējošajiem ģimenes ārstiem nav prasīti arī priekšlikumi par iespējamo subsīdiju lielumu. “Acīmredzot ministrija to lemj kopā ar mūsu vadību. Jāatzīst, ka pacienti ārstus uz mājām bieži neizsauc tādēļ, ka jāmaksā arī par transportu, ar kuru mediķi ierodas pie slimnieka. Pēdējā laikā izsaukumu nav daudz. Dažreiz cilvēki gan piezvana, bet, uzzinot par gaidāmo maksu, pasaka, ka paši sameklēšot automašīnu un atbraukšot uz poliklīniku,” stāsta V. Ķiris.
Viņš informē, ka Rīgā ģimenes ārsti par transportu ir noteikuši ievērojami augstākus tarifus nekā Valkā. “Mūsu pilsētā neatkarīgi no attāluma pacientam sedzamo transporta izdevumu summa ir pieci lati. Tik daudz jāmaksā, ja ārstu izsauc kāds valcēnietis, un tikpat liela summa par transportu jāizdod pacientiem, kuri dzīvo, piemēram, Zvārtavā,” skaidro V. Ķiris.
Veselības ministra padomnieks Normunds Beļskis informē, ka Latvijā bērniem līdz 18 gadu vecumam ģimenes ārsta mājas vizīte ir bez maksas, bet 1. grupas invalīdiem un cilvēkiem, kuri vecāki par 80 gadiem, par to jāmaksā divi lati. Pārējiem iedzīvotājiem par vizīti jāizdod no pieciem līdz 15 latiem.
Valkas pagasta iedzīvotāja Valentīna Aržanova atzīst, ka pati pie sevis ārstu mājas vizītē nav saukusi, to darījusi tikai tad, kad saslimusi mamma, kurai ir vairāk par 80 gadiem. “Tad bija ļoti pieņemama summa. Par diviem latiem lielāka tā nebija,” saka V. Aržanova.
V. Ķiris piebilst, ka svarīgi zināt, ko valsts plāno subsidēt — vai tikai izdevumus par patērēto degvielu, vai arī amortizācijas izmaksas. “Grūti iedomāties, kāds varētu būt mehānisms transporta izdevumu atgūšanai. Kādreiz ārstus mājas vizītēs veda šoferis, kurš veica visu vajadzīgo dokumentāciju. Tagad mēs paši aprēķinām izdevumus, bet, lai dabūtu valsts finansējumu, viss noteikti būs jādara atbilstoši grāmatvedības normām. Būs arī vairāk dokumentu. Paredzu, ka tad mēs kļūsim vēl aizņemtāki. Ģimenes ārstu praksē palielināsies birokrātija,” spriež V. Ķiris.
Kamēr Latvijā vēl tikai domā par transporta izdevumu segšanu ģimenes ārstiem, Igaunijā šī sistēma ir ieviesta jau labu laiku. Valgā strādājošais ģimenes ārsts Hilja Priuhka informē, ka pacientiem par mājas vizīti vidēji jāmaksā 50 kronu (apmēram divarpus latu). Vizīte bez maksas ir tikai grūtniecēm un bērniem līdz divu gadu vecumam. Ārsts no valsts par katru pie viņa reģistrētu pacientu saņem noteiktu naudas summu jeb tā saucamo galvasnaudu. Tās lielums ir atkarīgs no pacienta vecuma. Ja ārstu izsauc slimnieks, kurš dzīvo 20 līdz 40 kilometru attālumā no pilsētas, slimokase viņam izmaksā papildu subsīdiju. Tā ir vēl lielāka, ja slimnieks dzīvo tālāk par 40 kilometriem.
