Dusmojos, ja kāds žēlojas par to, vai šogad vasara vispār bijusi. Tad viņam saules bijis par maz, tad lietus par daudz. Arī ikdienas pienākumi gāžas kā lavīna – dārzā jācīnās ar nezālēm vai ilgas stundas, vārot un konservējot, jāstāv pie plīts. Nenoliedzami, visi šie pienākumi tik tiešām reizēm “piegriežas”, bet ir taču veidi, kā izdaiļot ikdienas rutīnu. Kaut vai ceļot kopā ar “Ziemeļlatviju”. Šonedēļ vairākkārt pie manis ir pienākuši cilvēki, lai pateiktos par jauko un interesanto ekskursiju uz Ventspili. Daudzi braucēji atzinās, ka jau ilgāku laiku tas bijis viņu mazais sapnis – apskatīt šo Ziemeļkurzemes ziedošo galvaspilsētu. Kā zināms, sapņi piepildās, un mums – “Ziemeļlatvijas” kolektīvam – ir patiess prieks, ka saviem uzticamajiem abonentiem spējam sniegt prieku un gandarījumu. Arī mums patīk ceļot, tāpēc cenšamies izmantot ikvienu iespēju, lai apskatītu mūsu pašu skaisto zemīti. Un vasara ir īstais laiks, lai to darītu. Teiksiet, naudas maz, bet benzīns dārgs. Piekrītu, bet ceļot var arī, braucot ar vilcienu. Iesaku ar vilcienu aizdoties līdz Cēsīm. Arī zeltainajā rudenī. Katru vasaru daļu atvaļinājuma pavadu Cēsīs, tāpēc bez sirdsapziņas pārmetumiem varu teikt, ka šī pilsēta apbur ar skaistajiem un koptajiem parkiem, ar melnajiem gulbjiem, ar savām pilīm, ar mājīgajām kafejnīcām un kūkotavām, ar savu muzikālo strūklaku, ar seno luterāņu baznīcu un citām lietām. Vārdu sakot – ar savu īpašo Vidzemes mazpilsētas šarmu. Un šādas vietas Latvijā kļūst arvien vairāk, uz kurām gribas aizbraukt. Vajag tikai saņemties!
