“Ziemeļlatvija” jau ir informējusi par nozīmīgākajiem Dzejas dienu pasākumiem Valkas novadā, kuru organizēšanā iesaistījusies arī novada centrālā bibliotēka, bet šajās dienās aktīva gatavošanās dzejas svētkiem notiek arī pašā bibliotēkā.
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Ruta Garsele ir izveidojusi divus izstāžu stendus, no kuriem viens ir veltīts Latvijā pazīstamās dzejnieces un rakstnieces Lijas Brīdakas 80 gadu jubilejai, bet otrā prezentētas mūsdienu un ar Valkas novadu saistīto dzejnieku dzejas grāmatas.Novadā dzejnieku netrūkstR. Garseles stāsta, ka izstādes stends “Ceļojums dzejas pasaulē” galvenokārt ir izveidots, lai iepazīstinātu lasītājus ar tiem vārda māksliniekiem, kuriem kādreiz ir bijusi vai joprojām vēl ir saistība ar Valkas novadu. Otrs izstādes uzdevums ir prezentēt populārāko dzejnieku krājumus. Bibliotēkas vadītāja Ginta Dubrovska piebilst, ka Dzejas dienām veltītā stenda “rozīnīte” ir mūsu novadnieces ievērojamās dzejnieces Velgas Kriles jaunākais dzejoļu krājums “Kā mirdzošas būtnes”, kuru nesen Velgas dienās dzejnieces dzimtajās mājās prezentēja viņas māsa Antra. Viņa ir krājumam apkopojusi vēl nepublicētos Velgas dzejoļus. Tagad bibliotēkā ar šo grāmatu var iepazīties iestādes apmeklētāji.Bibliotēkā var pārliecināties, ka mūsu novads un it īpaši Valkas pilsēta par dzejnieku trūkumu nevar sūdzēties. Uz stendā izliktajiem dzejas darbiem varam lasīt Valkā dzīvojošo autoru Anitas Anitīnas, Ausmas Kurpnieces, Aijas Ābenas vārdus. Daudziem pazīstami tādi dzejnieki kā Arturs Goba, jau pieminētā Krile un Pēters Brūveris.Savukārt dzejniecei un prozaiķei L. Brīdakai veltītais stends izveidots, lai par viņas devumu atgādinātu ne tikai paaudzei, kurā vārda māksliniece bija viena no lasītākajām autorēm, bet lai ar viņas darbiem iepazīstinātu arī gados jaunus lasītājus. Vaicāta, vai mūsdienu jaunieši zina labākos pagājušā gadsimta otrās puses dzejniekus, R. Garsele atbild, ka daudz kas atkarīgs no tā, kā grāmata tiek uztverta ģimenē. “Tajās ģimenēs, kurās mīl lasīt, to dara arī bērni un liela daļa no viņiem labi zina latviešu rakstniekus un dzejniekus. Par mūsdienu dzeju interesējas arī jaunieši. Nevaru teikt, ka viņu skaits ar katru gadu pieaug, bet tie, kuri sākuši dzeju lasīt, to dara pastāvīgi,” apliecina R. Garsele.Izstādes atdzīvina interesiBibliotēkas darbinieces jau vairākus gadus, sagaidot Dzejas dienas, rīko kādu pasākumu vai veido izstādes, jo ir ievērojušas, ka stendi ar jaunākajām grāmatām daudzos atdzīvina interesi par dzeju. “Dažkārt apmeklētāji ienāk, lai paņemtu gluži citu lasāmvielu, bet, ieraugot stendu ar dzejas krājumiem, sāk grāmatas šķirstīt, līdz beigu beigās paņem kādu izlasīšanai. Citi tieši uz Dzejas dienām pastiprināti sāk interesēties par dzeju. Tādēļ vien šīs dienas mūsu sabiedrības un kultūras dzīvē ir nozīmīgas. Dzeja jālasa, jo tā veicina garīgumu. Es vienmēr esmu apbrīnojusi vārsmu sacerētājus. Tā ir liela māksla savus dziļākos dvēseles pārdzīvojumus izteikt skaistos un tēlainos vārdos. Lai ikviens šajās Dzejas dienās atrod kaut ko labu savai sirdij un dvēselei,” novēl G. Dubrovska.
