Anita Anitīna * * * Bērns zīmē uz sienas varavīksni Ar baltu krītu Ik rītu. Ko dara pa dienu? Nezinu, Bet vakarā pazūd Gan varavīksne, gan bērns. Nakts visu sakārto, nokārto, Notīra, nolīdzina Un gaida rītu, Kad bērns zīmēs varavīksni Uz sienas Ar baltu krītu. * * * Kur palika vasara, Kas ziedēja, smaržoja, plauka Un skrēja ar basām kājām Smejoties pāri laukam? Kas gluži kā bērnībā zemenes Vēra uz garas smilgas Un, skatoties vakara debesīs, Juta neizsakāmas ilgas? Kur palika saules skāvieni Tik cieši, ka pietrūkst elpas? Un sienāža vijole? Tauriņu dejas?… Vaigam pieskaras salta elpa. Ausma Kurpniece ***Par katru vārdu padomā,ko dzīves laikā saki,tiem neļauj ātri projām aizlidot,jo katrs vārds ir domu tiešais atspulgs,par lielumu vai niecību tas vēsta,par to, kas vārdam devis brīvību.***Lai tavam mūžam –kā stipram kokam –vēl daudzas, daudzasgadu kārtas!
