Par ievērojamu ieguldījumu Latvijas Likteņdārza tapšanā Kokneses fonds, kas īsteno šīs grandiozās piemiņas vietas tapšanas projektu, ir izteicis pateicību Strenču represēto biedrības valdes priekšsēdētājai, Jērcēnu pagasta iedzīvotājai Dzintrai Lezdiņai.
Savukārt pašā Likteņdārzā pie Pagaidu informācijas ēkas ir piestiprināta plāksnīte ar Dzintras Lezdiņas vārdu. Šajā stendā izlasāmi visu lielāko ziedotāju un darbu veicēju vārdi, kuri palīdzējuši dārza veidošanā. Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte informē, ka Dzintra vairākus gadus ir organizējusi biedrībai braucienus uz talkām Likteņdārzā, kā arī pati ziedojusi vērtīgas lietas Kokneses fondam. “No mūsu novada uz talkām ir braukuši ne tikai politiski represētie, bet arī pašvaldības pārstāvji un citi interesenti. Viena no aktīvākajām vienmēr ir bijusi Dzintra. Šovasar viņa devās uz labdarības koncertu, kurā iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti objektu celtniecībā Likteņdārzā,” atzīst G. Gailīte.Dz. Lezdiņa stāsta, ka kopā ar citiem talciniekiem uz Likteņdārzu strādāt braukusi piecas reizes, bet vienu reizi individuāli sarunājusi automašīnu un kopā ar šoferi uz dārzu aizvedusi četras tonnas akmeņu. “Kokneses fondam pārdošanai labdarības izsolē uzdāvināju ar dažus mākslas darbus, no kuriem viena ir mūsu vecmeistara Egona Cēsnieka glezna,” saka Dz. Lezdiņa.Likteņdārza projekta īstenošana notiek pēc japāņu arhitekta Šunmio Masuno ieceres un viņa izstrādātā projekta “Meiso” (meditācija). Dārza veidojums ir iecerēts kā koru svītas metafora, kas sastāv no prelūdijas un sešām daļām.Likteņdārza pabeigšana plānota 2018. gadā kā dāvana Latvijai tās simtgadē.
