Pateicoties vecāku atbalstam, valcēnieši Anete un Andris Zuntes vairāk nekā divas nedēļas ceļoja pa Kanādu un Ameriku. Mājās mammu un tēti gaidīja piecus gadus vecā Dārta un pastarīte Marta.
Pateicoties vecāku atbalstam, valcēnieši Anete un Andris Zuntes vairāk nekā divas nedēļas ceļoja pa Kanādu un Ameriku. Mājās mammu un tēti gaidīja piecus gadus vecā Dārta un pastarīte Marta.
Viens no galvenajiem brauciena iemesliem bija Andra piedalīšanās Pasaules kausa izcīņas posmos maratonslēpojumā. Viņa mērķis ir pirmajam Latvijā vienatnē iegūt Pasaules meistara nosaukumu. Lai to izcīnītu, jāveic desmit maratonslēpojumi, un no tiem vienam jābūt ārpus Eiropas valstu robežām. Ja Andris to paveiks, viņš būs pirmais valstī, kas būs ieguvis šo nosaukumu, sacensībās startējot vienatnē, nevis kopā ar komandas biedriem.
“Dodoties pāri Atlantijas okeānam, mans sapnis bija redzēt Nacionālās hokeja līgas (NHL) un Nacionālās basketbola līgas (NBA) spēles, apskatīt skarbo dabu un iepazīties ar Amerikas pamatiedzīvotāju indiāņu tradīcijām,” atzīst valcēnietis.
Kanādieši piedzimst ar slidām kājās
Sarunas sākumā Andris atklāj: “Forši, ka līdzi devās sieva, jo, gatavojoties startam, pārņem neliels stress. Kanādā ir drūmi un skarbi laika apstākļi — liels aukstums, augsts gaisa mitrums un stiprs vējš.” Maratonā Andris bija vienīgais latvietis. Sacensībās piedalījās arī igauņi un krievi. Pirms starta Andris atklājis, ka viesnīcā palikusi pase, kurā sacensību organizatori ieraksta vajadzīgo informāciju. Lielākas nepatikšanas piedzīvojis kāds krievu slēpotājs, kurš Amerikas maratonā atklājis, ka viesnīcas istabiņā atstājis slēpju nūjas. Andris sāncensim izpalīdzējis ar savām rezerves nūjām.
Divas dienas pirms slēpošanas pūtis gandrīz tikpat stiprs vējš, kādu Latvija piedzīvoja pērn 9. janvārī, gaisa temperatūra bijusi mīnus seši grādi un piedevām lija. Apskatot Kanādas dienviddaļas pilsētu Toronto un apciemojot bijušo valcēnieti Inu Avotu, laika apstākļi bijuši līdzīgi kā Latvijā. Pašlaik Ina studē starptautiskās attiecības, ir apprecējusies un cer, ka pēc mācībām atgriezīsies Latvijā.
Monreālā, franciski runājošās Kvebekas provinces lielākajā pilsētā, Kanādas modes un kultūras centrā, Andris kopā ar Aneti īstenoja senu sapni un apmeklēja NHL spēli, kurā cīnījās vecākais hokejklubs pasaulē — Monreālas “Canadians”. Klubs ar dažādiem nosaukumiem — “AAA”, “Victorias” — neskaitāmas reizes ieguvis pasaulē prestižāko hokeja balvu — Stenlija kausu. 1893. gadā pirmo Stenlija kausu ieguva Monreālas komanda ar toreizējo nosaukumu “AAA”.
“Arēna, kur notiek spēles, ir veca, bet leģendām apvīta. Visur redzami labāko spēlētāju formas tērpi un balvas. Gaisotne tāda, ka saproti — neesi atbraucis uz parastu vietu,” jūsmo NHL fans. Kanādieši ir hokeja fanātiķi — viņi iet uz spēli ne tikai, lai kopā bļautu par savējiem, svilptu un dzertu alu, bet arī, lai uzmanīgi sekotu līdzi spēles gaitai. Kanādieši perfekti pārzina spēles noteikumus. Monreālā pirms spēles biļetes nekad nevar iegādāties par nominālvērtību, par tām jāmaksā vismaz trīs četras reizes dārgāk. Bet biļete nemaksā vairāk kā uz Pasaules hokeja čempionātu Rīgā. Andris novērojis, ka visi kanādieši ļoti daudz slido, tāpēc viņš smejot saka: turienieši dzimuši ar slidām kājās.
“Ikviens latvietis vismaz reizi gadā kļūst par hokeja ekspertu, savukārt kanādieši par hokeju runā 365 reizes gadā,” uzskata Andris.
Valcēniešiem Kanāda atmiņā paliks kā valsts, kur salīdzinājumā ar Eiropu ir jaunas pilsētas ar milzīgiem debesskrāpjiem, nelīdzeniem ceļiem un nekoptām un netīrām ielām. Andris atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju apģērba kultūra un gaume ir nesalīdzināmi augstāka nekā kanādiešiem. Viņš uzskata, ka turienes vīriešiem nav paveicies, jo veikalos viņi var nopirkt tikai džinsus, T–kreklus un džemperus. Tos, kuri īpašās tirgotavās iegādājas smalkus uzvalkus, uz ielas un sabiedriskajā transportā gandrīz neredz, jo viņi dienas lielāko daļu pavada milzīgajos birojos un pārvietojas ar savu auto.
Hokejs — tie ir svētki
Kanādiešiem hokeja spēles ir svētki. Tās vidēji apmeklē vairāk nekā 20 tūkstoši skatītāju. Valcēniešiem jocīgi šķitis, ka spēles laikā skatītāji visu laiku ēd hamburgerus, picas un popkornu, bet atkritumus met sev pie kājām. Tur ir normāli, ja aizmugurē sēdošajam gadās priekšējam ar kečupu, majonēzi vai sinepēm nosmērēt virsjaku. Andris un Anete atzīst, ka viņiem esot bijis neērti tā uzvesties. Pēc tam arēnā valdot neiedomājama netīrība, bet uz nākamo spēli viss spīd un laistās.
Zuntes Amerikā, Minesotā, noskatījās NBA spēli. Tas esot vēl lielāks šovs, salīdzinot ar hokeju. Spēles organizatori nevienu sekundi skatītājiem neļauj garlaikoties — nepārtraukti notiek konkursi un atrakcijas, kurās var laimēt kādu naudas summu vai žetonus kazino apmeklējumam. Katrā spēlē atraktīvi un atjautīgi darbojas komandas talismans. Gaisotne ir brīva un nepiespiesta.
Melnādaino apšaudes nav retums
Ceļojuma laikā Zuntes pārliecinājās, ka Amerikā, līdzīgi kā Krievijā, nekas nav mazs — pat sviesta paciņa. Ja Latvijā var nopirkt 200 gramu iepakojumu, tad Amerikā — 460 gramu. Ceļotāji piekrīt Amerikā dzīvojošā bijušā valcēnieša Edmunda Medņa teiktajam: ja vieniem iznāca, tad otriem — ne. Sakāmais ir Amerikas un Krievijas salīdzinājums.
Nakšņojot viesu mājās un viesnīcās, Zuntes paši centās gatavot, jo viņiem negaršo ātrajās ēstuvēs piedāvātais ēdiens. Viņš slavē latviešu mājsaimnieces, kuras prot pagatavot vienreizējus ēdienus. Nobaudot pankūkas ar slaveno kanādiešu kļavu sīrupu, valcēnieši bija neizpratnē, kā tās var izcept tik negaršīgas. Lai latvieši pagatavotu maltīti, viņiem veikalos bijušas problēmas ar, piemēram, garšvielu iegādi mazā iepakojumā.
Edmunds valcēniešus izvedis caur rajonu, kur dzīvo tikai melnādainie iedzīvotāji. Andrim bijusi sajūta, ka tūlīt pretimnācējs var izvilkt ieroci un sākt šaut. Tur tas nav retums, līdzīgi, kā notiek filmās, kur viņi šādi kārto rēķinus.
Pēc brauciena Andris sapratis, ka, rezervējot naktsmājas internetā, jāuzmanās no pārspīlētas informācijas, jo realitātē izrādījās, ka fakti neatbilst patiesībai. Tā ir mācība, ko turpmāk Zuntes centīsies ņemt vērā nākamajos ceļojumos. Andri vilina skarba daba, tāpēc nākotnē viņš iecerējis ar velosipēdu apbraukt apkārt Islandei.
