Šorīt saņēmām ziņu no FK “Smiltene/BJSS” spēlētāja Elvja Teremko, kurš pavēstīja, ka jau šo svētdien, 26. augustā, pulksten 17.30 tiks aizvadīta Latvijas Futbola čempionāta 2. līgas Vidzemes reģiona turnīra spēle mājas stadionā – Smiltenē. FK “Smiltene/BJSS” pretinieki būs FK “Super Nova/Sigulda”.
Futbolisti uz spēli aicina līdzjutējus, jo skatītāju atbalsts viņiem palīdz. Nākat un atbalstāt savējos! Kamēr svētdiena nav pienākusi, piedāvājam portāla lietotājiem trīs FK “Smiltenes/BJSS” spēlētāju viedokļus par komandu.
Andris Bogdānovs, aizsargsMūsu komanda ir garastāvokļa komanda. Ja mēs riktīgi noskaņojamies, tad varam paveikt lielas lietas un tiešām labi nospēlēt. Bet tad tiešām pilnīgi visiem ir jāņoskaņojas. Atliek kādam to neizdarīt, tā sāk uzvilkties visi pārējie, sāk zust cīņasspars un viss aiziet šķērsām. To uzreiz var novērot mūsu spēlēs. Kā mēs sākam sliktāk spēlēt, arī treneris uzreiz paliek nervozāks. Tad vispār viss ir auzas.
Komandas spēlētāji ir tehniski un fiziski labā formā, bet reizēm pietrūkst cīņas spara un atdošanās spēlei. Līdz ar to reizēm iekrītam. FK “Smiltene/BJSS” būtu labāka, ja vairāk viens otru atbalstītu, ja spēles laikā vairāk būtu uzmundrinošu vārdu, ja visi atdotos spēlei par visiem simts procentiem. Ja tas tā notiktu, tad pašiem būtu vienkārši prieks spēlēt.
Par sevi varu teikt tā – ar savu cīņassparu mēģinu iedvesmot arī komandu, kaut spēle bijusi neveiksmīga. Jā, neesmu tas spožākais mūsu komandā tehnikas ziņā. Spēlēs man iet kā pa viļņiem – tad labi, tad nē. Bet tas nenozīmē, ka pārstāju cīnīties. To daru līdz pēdējai minūtei. Tagad ir sezonas vidus, un gan jau mēs parādīsim, uz ko esam spējīgi.
Edgars Jansons, pussargsKomanda vēl ir jauna (vecākais spēlētājs ir Māris Rudzīts – 25 gadi). Tāpēc nespējam stabili spēlēt katru spēli. Nesanāk arī aizvadīt kopīgus treniņus, jo liela daļa komandas spēlētāju dzīvo Rīgā, daudzi pa vasaru strādā, tāpēc nav iespējams savākties visiem, kas, protams, ir liels mīnuss komandas spēlei. Kodols komandai tika veidots, ja nemaldos, pirms četriem gadiem. Kopš tā laika esam progresējuši un varam cīnīties čempionātā par godalgotām vietām.
Progresīvi būs tas, ka uz sezonas beigām komandai piesaistīs jaunākus spēlētājus, kas ir svarīgs komandas cikla posms. Respektīvi, paaudžu maiņa. Protams, mūsu komandā paaudžu maiņa tik drīz nav gaidāma, bet kopumā tas nākotnē būs spēcīgs komandas pastiprinājums.
Par sevi ir visgrūtāk izteikties, un to droši vien labāk prasīt kādam no komandas biedriem. Cenšos spēlēt, cik labi varu, bet bieži nesanāk sevi noskaņot spēlei, un tad īsti nesanāk, kā gribētos.Ja kaut kas ārpus laukuma vai laukumā mani nokaitina, nekāds labais spēlētājs neesmu. Bet, ja spēle iet no rokas, tad varu būt diezgan lietderīgs spēlētājs. Sezonas turpinājumā ceru, ka spēsim nospēlēt stabili, beidzot izcīnīt titulu un iespēju tikt 1. līgā.
Dāvis Gaigals, uzbrucējsKomanda ir ļoti jauna, bet perspektīva! Tas arī redzams rezultātos. Progress komandai ir liels, ko pierāda turnīra tabula šogad un pagājušā gadā. Esam centīgi treniņos un apņēmīgi spēlēs. Protams, mums ne vienmēr izdodas viss, kā esam iecerējuši, bet no kļūdām cenšamies mācīties, lai tās neatkārtotos! Kolektīvs iekšienē ir saliedēts, gadās kādas domstarpības, bet bez tām nebūtu tās dzirkstelītes, kas rodas pirms spēlēm vai kaut vai treniņiem! Mēģinām viens otru atbalstīt un pamācīt – tas gan reizēm izvēršas strīdā, jo jaunajiem tas liekas kā pārmetums. Bet ar gadiem nāks arī prāts, tādēļ viss sakārtosies.
Komandai tiek piesaistīti arī ļoti jauni spēlētāji, kā, piemēram, 1997. gadā dzimuši zēni. Daži jau kopā ar mums brauc uz spēlēm. Tas viņus ātrāk pieradinās pie pieaugušo futbola un dos pienesumu komandai! Esam lielisks kolektīvs ar saviem jokiem, humoru un atbalstu cits citam. Pat paši savu himnu esam izdomājuši!
Liels pluss komandai ir jaunais sastāvs vecuma ziņā, bet tajā pašā laikā tas ir arī mīnuss, jo mums nav neviena pieredzējuša un vecāka spēlētāja. Ļoti noderētu vairāki 30 gadus veci spēlētāji, kuri mūs pamācītu un labāk kontrolētu spēli. Progresu noteikti veicinātu arī labāks treniņu apmeklējums. Lai progresētu, noteikti čaļiem ir jāpastrādā arī individuāli – jāpaskrien, jāpadarbojas ar bumbu, stieni. Prieks, ka daudzi to arī dara!
Mājās spēlēs ļoti palīdzētu arī skatītāju atbalsts – tas ļoti labi motivē pacīnīties par 120 procentiem. Arī kluba sistēmā būtu nedaudz jāpiestrādā pie mārketinga un reklāmas, jo spēles mājās var uztaisīt par svētkiem visai pilsētai – ar bufeti, mūziku, puslaika konkursiem, spēļu programmiņām!
