Būt sportistu mammai nav viegli – atzīst BMX sportistes Sandras un viņas dvīņumāsas Ērikas Aleksejevas, talantīgā autosportista Jāņa Aleksejeva, motosportista Raimonda Kalniņa mamma Zaiga Kalniņa.“Rūpes, atbildība un uztraukums par manu sportistu startiem Latvijā, Eiropā un pasaulē no manis prasīja ļoti daudz. Viens jau ir tas, ka tavs bērns ir tik tālu sportā aizgājis, bet, kas ir visa tā pamatā, to vislabāk zina tikai ģimene. Bez ģimenes un labu atbalstītāju palīdzības Sandra nebūtu sasniegusi tik augstus rezultātus. Jā, arī mans mērķis ir piepildījies, un es esmu priecīga par to, ka Sandra ar savu neatlaidību un gribasspēku spēja to sasniegt – nokļūt Olimpiskajās spēlēs,” stāsta sportistu mamma.Neiztrūkstoši, līdz esi ko sasniedzis, būs gan atbalstītāji, gan kritizētāji. Arī Sandrai to nākas izbaudīt – ticības un labu vēlējumu pilnas vēstules, telefona zvanus, draudzīgus apskāvienus, tajā pašā laikā naidpilnas runas aiz muguras, ķengāšanos interneta komentāros. Šķiet, vairāk par to sirds sāp mammai, kura savu bērnu labā ir darījusi visu iespējamo un neiespējamo.“Lai nelabvēļi un kritizētāji paši domā par sevi un neuzskaita, kas ir Sandra – smilteniete, valmieriete vai kas cits, es un mana ģimene dara visu, lai Sandrai būtu visas iespējas sasniegt augstus rezultātus,” teic Zaiga.Viņa no sirds lepojos ar saviem sportistiem. Pēc viņas domām, Raimonds ir izvēlējies visgrūtāko sporta veidu un arī viņš ir īsts cīnītājs. “Protams, pēc gadiem tās būs skaistas atmiņas, kā tas ir par dēla Jāņa autosporta gaitām, bet toreiz, stāvot trases malā, tās bija citas emocijas un pārdzīvojumi.Žēl, ka dēls finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ nevarēja īstenot visus savus autosporta sapņus,” nosaka talantīgo sportistu mamma.
VIEDOKĻI
Jānis Siliņš, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents, BMX tēvs Latvijā:- Olimpiāde jāvērtē kā ārkārtīgi spoža Latvijai. Sevišķi vēlos atzīmēt Sandras sniegumu. Sandriņa ļoti spoži nostartēja, un viņai viss vēl ir priekšā pēc četriem gadiem Riodežaneiro. Londonā viņai bija uzdevums pēc iespējas labāk nostartēt, gods kam gods viņa to izdarīja! Man kā vecam riteņbraukšanas bukam, skatoties Olimpiskās spēles, atklāti sakot, visas lietas jāvērtē profesionāli. Tīri no taktiskās puses, mūsējie ļoti labi brauca, it sevišķi Māris. Liels prieks par Edžu. Esmu bezgala gandarīts par mūsu latviešu BMX komandas startu Londonā.Mūsu bērni kopumā nav vēl saēsti ar virtuālās pasaules ātrumiem, datoriem, TV. Viņi ir pieraduši fiziski strādāt, trenēties. Šis ir visu rezultātu pamatu pamats. Olafs Lakučs, Sandras, Latvijas BMX izlases treneris:- Sandra Olimpiādē bija sanervozējusies. Viņai nebija pārliecības, ka var vinnēt 16 meitenes. Pirms mačiem mums bija gara saruna. Nav svarīgs rezultāts, ir svarīgi, kā sevi parādīsi BMX aprindās. Un ka ir jānobrauc trīs ļoti labi apļi. Viņa tos brauca piesardzīgi, bet tajā pašā laikā ļoti labi. Negājām uz visu, mēs, protams, varējām iebraukt kādam sānos, gāzties, krist, traumēties, bet mans uzskats – mums vajag nobraukt tajā līmenī, kurā esam, bez lieka riska. Ko tālāk – trenēsimies, ko mums tālāk darīt?! Ja mēs būtu olimpiskie čempioni, varētu domāt – ir jēga turpināt vai nav. Tā kā tādi mēs neesam un Sandra vēl ir pietiekoši jauna, ir jāturpina trenēties, braukt. Sandra ir pierādījusi, ka var braukt šāda formāta sacensībās.Ja sacensības būtu notikušas Valmierā, tad viņa būtu tikusi finālā. Bet tā kā tās notika svešā trasē, tad viņai nedaudz pietrūka laika, lai līdz galam to apgūtu. Sandra trasi izbrauca normālā ātrumā, bet ar to nepietika, lai kvalificētos finālam.Jānis Matisons, BMX kluba “Tālava” vadītājs:- Kad bija Pekinas olimpiāde, kurā startēja trīs mūsējie, teicu – to vairs neviens nevar atkārtot. Esmu patīkami kļūdījies. Visi četri BMX sportisti olimpiādē savu uzdevumu izpildīja, Māra personā pārpildīja. Par Sandru – tikt planētas 16 labāko braucēju vidū – ir liels gods mums ko tādu piedzīvot.
