Par Ēveles pagasta bibliotēkas vadītāju Aelitu Punkstiņu un viņas aktivitātēm “Ziemeļlatvijā” esam rakstījuši vairākkārt. Šoreiz stāsts būs par Aelitas braucienu uz Grieķiju, kur viņa pavadīja iespaidiem bagātas un neaizmirstamas desmit jūlija dienas. Bibliotekāre ir pārliecināta, ka debesīs kāds augstāks spēks bija izdzirdējis viņas vēlēšanos kādreiz atkal nokļūt šajā vēsturiskajā zemē. Iepriekšējā ceļojuma laikā Aelita Krētā bija iegādājusies pievilcīgas saulesbrilles. Diemžēl tās pērn vasarā brauciena laikā iekrita Vecpiebalgas ūdensrožu dīķī. Toreiz Aelita izsaukusies, ka būs atkal jābrauc uz Grieķiju, lai varētu nopirkt tikpat stilīgas saulesbrilles. Viņas sapnis piepildījās, jo ēveliete bija vienīgā Latvijas pārstāve – bibliotekāre, kas bija iekļauta vēl piecu dalībvalstu delegācijas sastāvā mācību braucienam uz saulaino Grieķiju. Aelita atzīst, ka pieteikumu braucienam ar lielu piespiešanos angliski aizpildījusi jau aprīlī, īsti neticot, ka viņai uzsmaidīs veiksme nokļūt tik interesantā vidē. Lepojas ar Stāstu bibliotēkāmĒveles pagasta bibliotēka jau trešo gadu ir aktīvi iesaistījusies UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas izveidotajā Latvijas bibliotēku tīklā “Stāstu bibliotēkas”. Aelita skaidro, ka šobrīd bibliotēku tīklā aktīvi darbojas 19 Latvijas grāmatu krātuves, tostarp arī Valmieras integrētā bibliotēka. Šīs “Stāstu bibliotēkas” regulāri īsteno dažādus stāstīšanas pasākumus un aktīvi iesaistās arī dažādos citos UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas rīkotajos pasākumos. “Ziemeļlatvijā” esam rakstījuši par to, kā mazie ēvelieši ir apsekojuši sava pagasta dižākos kokus un par tiem izstāstījuši savus stāstus, viesojušies pie vietējiem zemniekiem, lai apskatītu aitas un gaļas šķirnes liellopus. Ir bijušas arī citas interesantas un izglītojošas aktivitātes. Līdz ar “Stāstu bibliotēku” tīkla izveidi UNESCO Latvijas Nacionālā komisija vismaz divas reizes gadā rīko arī apmācības seminārus. Šis mācību brauciens notika, pateicoties projektam “Grand Treasures” jeb “Lielie Dārgumi”. Aelita skaidro, ka šajā projektā līdzvērtīgi darbojas sešu valstu – Igaunijas, Polijas, Grieķijas, Portugāles, Spānijas un Latvijas – pārstāvji, kuri ikdienā ieņem dažādus amatus, un arī stāstu vākšanas un krāšanas pieredze notiek atšķirīgos veidos. Aelita palepojas, ka Latvija ar savām 19 UNESCO Nacionālās komitejas paspārnē esošajām bibliotēkām ir īpašā statusā, jo nevienā citā projektā “Lielie Dārgumi” iesaistītajā valstī bibliotēkās nekas tāds nenotiek. Viņa atklāj, ka starp brauciena dalībniekiem bijusi vienīgā bibliotekāre, pārējie – citu profesiju pārstāvji. Uz katra soļa – vēsturiskās liecības Atceroties piedzīvoto un redzēto, Aelita joprojām priecājas par Grieķijas spilgto saules gaismu, akvamarīnzilo jūru, baltajās klintīs “ietupinātajiem” ciematiņiem gleznainajās Kiklādu salās, kā arī pašu grieķu, kā Aelitai šķiet, nesteidzīgo viesmīlīgumu. Projekta dalībnieki nedēļu nodzīvoja trešajā mazākajā Kiklādu salu arhipelāgā – Sikinos salā. Lai nokļūtu šajā vietā, Aelitai un pārējiem ceļotājiem uz komfortabla trīsklāju prāmja bija jāpavada astoņas stundas. Sikinos sala ir tikai 42 kvadrātkilometrus liela. Tur dzīvo tikai 200 pamatiedzīvotāju. Aelitai šķitis interesanti, ka uz salas ir izveidojušās divas politiskās partijas, darbojas sava mērija, ostas piestātne, skola, ortodoksālās pareizticīgo mazās baznīciņas un kapelas, divi mācītāji, lielveikals, kā arī vai uz katra soļa sastopamās vēsturiskās liecības no bizantiešu, turku-osmaņu un sengrieķu laikiem. Savukārt grieķu kolēģu sagatavotā programma projekta dalībniekiem ļāvusi izbaudīt vietējo iedzīvotāju viesmīlību un kulināro tradīciju brīnumus, piemēram, labi zināmos grieķu salātus, nogaršot nacionālo dzērienu – grapu. Patikušas arī biežās peldes jūrā. Aelita ir gandarīta, ka rīta un vakara mācību nodarbībās viņa guvusi ieskatu grieķu vēsturē, stāstu dokumentēšanā, interviju veidošanā, muzeoloģijā, izstāžu, to koncepcijas atrašanā, veidošanā un noformēšanā, debesu vērošanu teleskopā un stāstu rokasgrāmatas pilnveidošanā. Aelita sola, ka ēvelieši, kuri apmeklēs UNESCO Nacionālās komitejas pasniegtās plāksnes svinīgo piestiprināšanas pasākumu, varēs noklausītos Grieķijas stāstos. Jautājam, kad notiks šis svarīgais pasākums. Aelita plāno – tad, kad vēl pašu audzētie tomāti nav beigušies un aitu siers dabūjams. “Jo nu man skaidrs, kādi patiesībā ir grieķu salāti. Latvieši salātiem pievieno sieru, sagrieztu nelielos kubiciņos. Savukārt grieķi sieru noliek trauka vidū vienā veselā gabalā. Ēdāji to nokniebj nelieliem gabaliņiem,” skaidro bibliotekāre. Dota zaļā gaismaAtgriežoties no mācību brauciena, Aelita “uz karstām pēdām” no Latvijas Nacionālās bibliotēkas iznomājusi mūsdienīgu un kompaktu videokameru. Tātad stāstu vākšanas iecerei ir dota zaļā gaisma! “Bibliotēkas noteikti ir tās vietas, kur vienkopus var pulcināt stāstus un tos saglabāt nākamajām paaudzēm. Ne vienmēr stāstu stāstīšana var izdoties publiskā pasākumā, tāpēc nolēmām doties pie pagasta dzīves gudrajiem cilvēkiem uz mājām un ar viņiem izrunāties,” atklāj bibliotekāre. Viņa priecājas, ka stāstus dokumentēt palīgā nāks tie skolēni, kas iesaistījušies skolēnu vasaras nodarbinātības programmā. Daži no viņiem strādā arī bibliotēkā. Lai bērni apgūtu kaut ko jaunu, bibliotekāre viņus ir aizrāvusi ar ideju saglabāt ēveliešu stāstus. Īpaši Aelita slavē divus puišus – Eduardu Doķi un Ričardu Eglīti -, kuri aizrautīgi iesaistījušies stāstu vākšanas projektā. Šobrīd jau ir paspēts iemūžināt novadnieka komponista Ēvalda Siliņa atmiņu stāstu par bijušo Ķemeres pamatskolu. Drīzumā iecerēts apciemot 92 gadus veco ēvelieti Veru Leoki. Aelita ir pārliecināta, ka ir vērts saglabāt personīgus stāstus nākamajām paaudzēm, jo tie apraksta vietējo dzīves realitāti, kas jau ir zudusi vai, visticamāk, drīz izzudīs, kā arī tie apraksta vietu, ģimeņu, profesiju un vēsturiskās tradīcijas. Aelita domā, ka dažos stāstos iespējams atklāt ļoti nozīmīgas savas identitātes iezīmes. Turklāt cilvēki, kas glabā šos stāstus, diemžēl aiziet jau mūžībā, paņemot līdzi ēdienu gatavošanas receptes, atmiņas par vēsturiskiem notikumiem, vietējo dziesmu melodijas, deju soļus, kā arī ģimeņu stāstus. Aelita ir apņēmības pilna tos savākt un saglabāt. Vēl tikai jāvienojas, kādos datu nesējos tie būtu saglabājami. Viņa cer, ka ar Burtnieku novada pašvaldības atbalstu varēs izremontēt arī bibliotēkas ēkas otro stāvu. Jau tagad telpas ir daudz par mazām, jo Ēvelē sen pagājuši tie laiki, kad bibliotēka ir tikai un vienīgi grāmatu krātuve un to izsniegšanas punkts. Ēveles bibliotēka ir īsta vietējā Gaismas pils ar savu nenogurstošo un idejām bagāto saimnieci priekšgalā.
UZZIŅAI
• Ēveles pagastā dzīvo 502 iedzīvotāji• bibliotēkā reģistrētas 160 lasītāju kartītes• katru dienu bibliotēku apmeklē vidēji 10 klientu• jaunākajai apmeklētājai ir divi gadi• vecākajai apmeklētājai – 86 gadi• bibliotēkā pieejams publiskais interneta punkts
